Manas atbildes uz 

Kristapa Gūtmaņa neuzdotajiem jautājumiem …

Kristaps – Sveiks, Livar! Sen neesam tikušies, pasen runājušies …

Vai esi gatavs atbildēt uz maniem jautājumiem?

Livars – O! Prieks ar Tevi parunāties! Kas jauns tavā sirdspusē?

Kristaps – Pavasaris un viss ar to saistītais … Un Tev, vai esi laimīgs?

Livars – Kristap … Grēks būtu žēloties! Patiešām …

Tie netapa bagāti, bet viņiem nekā arī netrūka.

Kristaps – Par ko tu?

Livars – Par dzīvi, dzīvību un attieksmi pret to …

Kristaps – No kā Tu esi visvairāk ietekmējies? …

Livars – Hm … no Dzīves, no piedzīvotā, saprastā, uzzinātā, iemīlētā … (skatīt)

Mana bērnība ir pagājusi laukos …

Redzēju, kā saule aust un riet, kā vakaros kūtiņā izskan govju nopūtas …

Kā slaucenē piens dzied un kā minka uz sliekšņa gaida,

lai viņam tieši mutē pienu ieslauktu …

Kā pats no spaiņa siltu pienu dzēru … kā teliņi dzimst,

kā ir kad tu viņus no spainīša ar pienu dzirdi un viņi, ar savu bezzobaino muti tavus pirkstus zīž …

Cik daudz zirgs un govs var ūdeni izdzert …

Kā ganos steidzies iekāpt siltā govs kūkā, lai salnas pārklātā zālē,

plikās un nosalušās pēdas sasildītu …

Tā ir Dzīve … Atceros, kā rītos Omamma uz sliekšņa

mani ar skatienu uz skolu pavadīja …

Omīte pārkrustīja mani un teica: Ej, Līvi … un nebaidies …

To, visu mūžu atceros! Cenšos iet un … nebaidīties …

Man dzīvē ir bijis tikai viens labs Draugs, kas ir bija vecāks par mani – 

izcilais neiroķirurgs, profesors Haralds Aide

(jau vairākus gadus Mūžībā …)… Cilvēks ar lielo burtu …

Mēs esam pavadījuši garas stundas sarunās par Dieva esamību …

par Dieva nolikto kārtību un cilvēka radīto nekārtību …

Kristaps – Kāpēc tā ir?

Livars – Tāpēc, ka cilvēks nav visu spēcīgs,

viņš nespēj turēties pretī kārdinājumam, ieņemt Dieva lomu uz Zemes un Visumā.

Viņš steidzas ar paziņojumu, ka Dieva nav …

 jo tā – dzīvot ir izdevīgāk … (viņam tā šķiet)

Cilvēks alkst gūt maksimāli lielu un ātru peļņu, par katru cenu …

Cilvēks tiecas pēc savas varas un pārmērīgas slavas …

Ražot ātrāk, lētāk, mānīgāk … un – izdevīgāk pārdot, pievienojot visu,

ko vien var pievienot …

un te rodas problēmas …

Kristaps – Vai no tā visa var izvairīties?

Livars – Arvien grūtāk …

Mēs senāk dzīvojām laukos un neviens neko gaļai, pienam, maizei,

kāpostiem klāt nelika … siena pantā āboli uzglabājās līdz vēlam pavasarim …

Lasījām meža ogas, sēnes, pilna māja bija ar visādām zāļu buntītēm … 

Man pirmo slimības lapu izrakstīja 35 gados … pēc avārijas …

Bērnībā, kā jau visi ar šo un to slimojām …

bet nezinu, ka kāds uzreiz būtu kādas tabletes rijis …

Kristaps – Ko tad?

Livars – Pirmkārt, tas bija veselīgs ēdiens. 

Maniem vecvecākiem bija jāatstāj iekoptas mājas un jādodas bēgļu gaitās, 

lai paglābtos no izvešanas …

To, ko pusčukstus stāstīja Omamma – tas bija … kaut kas neaptverams,

kā rīkojās tie, kuri sevi, vēl šodien, dēvē par atbrīvotājiem …

Mana bērnība pagāja dzīvojot te vienā, te otrā vietā …

Jo mūsu ģimene, tāpat kā daudzas – bija apdraudētas …

Nereti – tas bija arī liels dzīvojamās teritorijas (pajumtes) trūkums …

Bet, lai kur mēs dzīvotu, mums bija dārziņš un kāds ruksis, 

truši, vistuki ar smuku gaili, kāda bolacaina gove … 

un mīļš suņuks (viņi visi prata arī runāt)…

Mana Ome un Mamma nelietoja tādus vārdus: kā – pabarot ģimeni, vai cilvēkus …

Man tas šodien skan nepieņemami – pabarot cilvēkus …

Kaut kāds ārprāts … Cilvēks – kā nobarojama vienība …

Cilvēks taču nepārtiek no maizes vien …

Es labi zinu, cik ilgs laiks paiet, kamēr cālītis izaug par vistu …

Vai ruksis, maišelī pārnests, par kaujamu vepri top … un, kā tas notiek …

Zinu, kā smaržo svaigi cepts speķis ar olām uz pannas …

rūgušpiens ar sīpoliem (vai lociņiem)  un pašu skābēti kāposti …

Tas arī šodien nosaka manu izvēli veikalā …

Vienkārši, riebeklības nepērku …

Un, ja šodien jauni cilvēki nepievērš uzmanību tam –

ko viņi ēd un dzer … problēmas būs ne tikai viņiem …

Kristaps – Tas ir par garu un senlaicīgu, Livar!

Livars – Labi, pavisam īsi: Cenšos izvairīties no sintētiskas pārtikas – 

vistām, desām, veikalā maltām gaļām … nelietoju veikala majonēzes, kečupus, etiķus, sulas.

Neesmu margarīnu un visādu sauso zupu, pelmeņu, konservu, saldētu zivju lietotājs.

Lai nu kā … ar to audzēšanu … bet, sulas veiksmīgi var izspiest mājās …

Vēl var atrast riekstus, labas eļļas, šad un tad nopērku sviestu.

Esmu piena produktu cienītājs, piemēram – tīrkultūra, biezpiens, sieri …

Paretam – paņemu pa speķa gabalam …

Daudz lietoju svaigus sīpolus, ķiplokus, bietes, burkānus,

seleriju, ķirbi, ingveru, ābolus, skābētus kāpostus … visvisādas sēkliņas …

ķimenes, linsēklas, saules puķu, ķirbju sēklas.

Praktiski iztieku bez cukura, daudz medu, dzērvenes, dilles un

visādus izžāvētus, kafijas dzirnaviņās samaltus labumus …

Pats lasu un daudz lietoju, citiem arī dodu, zāļu tējas …

Lasu labā laikā un labās vietās …

patīkama atpūta un lietderīgs pasākums.

Kristaps – Ko vēl?

Livars – Tas jau ir daudz, kas to palagu lasīs/izlasīs …

Tomēr – par palagiem … nelietoju sintētisku veļu, plastmasas traukus,

teflona pannas, mikroviļņu pakalpojumus, baismīgus veļas pulverus un briesmīgus šampūnus … 

Neguļu ar mobilo telefonu zem spilvena,

nedzeru miega un nervu zāles, šķīstošo kafiju, gaisa aromatizētājus,

gāzēti krāsaini aromatizētos šūmūdeņus, alu…

Mūžā esmu smēķējis tikai 6 mēnešus …

Un vakarā, pirms gulēt iešanas neapģērbjos …

tieši otrādi, pat gredzenu noņemu …

Pietiek jau ar betona daudzdzīvokļa sprosta, visu tehnoloģiju un

pilsētas slikto izgarojumu …

Kristaps – Tu pieminēji Dievu …

Livars – Zini, kad Dievs radīja pasauli, Viņš to atzina par labu esam!

Kristap, man nav jākaunas censties dzīvot pēc tā un lietot to,

ko Viņš atzina – Par labu Esam! Kāpēc man būtu,

tā vienkārši jāpakļaujas šim nemitīgajam ideoloģiskās un

ekonomiskās varmācības teroram …

Vairums masu informācijas līdzekļi ir pārsātināti ar

negatīvo un biedējošo …

Tik maz par labo un cēlo tiek vēstīts …

Cilvēkos noslāņojas neizbēgamības, bezcerīguma sajūta …

Man ir grūti iztēloties, kā jūtas, kā dzīvo tie –

visa ļaunā un netīrā tiražētāji …

Vai viņi ir laimīgi?

Vai cilvēks tiešām ir tik ļoti pārliecināts par Dieva neesamību … 

Nesodāmību …

Kādu laiku esmu dzīvojis un droši zinu:

Ar kādu mēru mērosi – ar tādu tev atmēros …

Ko sēsi – to pļausi …

Tuvojas Lieldienu laiks…

Es ieteiktu katram pašam, kaut tikai intereses pēc,

ar zīmulīti rokās … tā palēnām, gada laikā Bībeli izlasīt …

Un tad jau arī daudz kas atklāsies citādākā gaismā …

Visums, Dzīvība, Dzīve – nav nejaušība …

Vara, nauda, slava un sekss nav dzīves augstākās virsotnes …

Kristaps – Paldies, Livar … līdz citai reizei, labi?

Livars – Paldies, Kristap! Lai labs Tavs Laiks!

/07. 03. 2013./     /Turpinājums sekos/

Citas atbildes