Ingrīdas Lasinskas /dzim. Reimane/

Jauno dienu raksti

Jaukas zīmītes mēs rakstām

Un viens otram sānos bakstām

Skolotājaj galva sāp

Un tad tā uz māju kāpj

Šo pantiņu es pati sacerēju, krievu valodas stundā.

Mēs ar Anitru sēžam blakus un rakstām

Zīmītes. Mums ir šifrs. 

Šifrs ir šāds, divus vārdus

Lasot ir jāizlaiž. Šeit ir daudz un dažādas zīmītes.

Baigi es tu labi pirms pēc ka

Māja dārzs mēs pirms zem varam

Zīmulis pildspalva skatīties

Abas krāsas diafilmas

#

Antra tu es dejo tu es ar tu es ar Ivaru  tu es Agriņu

#

Skolotājai tu un labs mēs jūs garastāvoklis

1977. gada 16 janvārī es piecēlos kā vienmēr 9:30

Jo gribējās apskatīties „Modinātāju.”

„Modinātājs” atkal stāstīja par cirku. Tad bija jākārto māja.

Pēc tam piezvanīja Vaļas tante un teica, lai mēs ejot pie viņas ēst zivis.

Man tur nebija ko darīt. Es ļoti gribēju iet uz slidotavu, bet neviens negribēja ar manīm iet. Es sāku raudāt, ka mani nelaiž uz slidotavu. Es teicu: „Mani jau nekad nelaiž nekur, es jau esmu maziņa, es jau varu apkrist un sasisties. Mazā meitiņa nevarēs atnākt mājās. Beidzot es izlūdzos.

Slidotavā bija ļoti skaisti. Kad es nācu mājās man šausmīgi ļodzījās kājas. Tad es atbildēju uzdevumus un gāju pie Ilvas spēlēties. Ilvai šodien bija smejamā kaite. Šodien mums gāja jautri.

1977. g. 18. janvārī es piecēlos 8:55, jo šodien uz skolu bija 10:00

Pirmās divas mums bija matemātikas. Bulle mums uzdeva dalīšanas piemērus es aizmirsu izdarīt pārbaudi. Man būtu bijis pieci, bet Bulle atzīmi neielika. Vēsturē mums bija uzdots par Ļeņinu un bija jāsastāda stāstiņš „Strādnieki, matroži sagaida Ļeņinu”. Man viņš nebija sastādīts. Bet tā „Cērpamā aita” (Cērpa) pārbaudīja katram burtnīcas. Viņa man ielika divnieku un teica, ka pie tā jābūt parakstam. Viņa lika palikt pēc stundām. Kad es atnācu tur bija Alla. (Ingrīdas māsa.). viņa man prasīja, kāpēc man nebija mājas darbs. Es sameloju, ka burtnīcu aizmirsu mājās. Mēs ar Allu sarunājām, ka viņa mammai neteiks, bet kad es mācījos mamma teica lai es parādot stundas. Un es tās nosaucu. Mamma domāja, ka nav kaut kas labi, jo es nerādīju dienasgrāmatu. Viņa atvēra dienas grāmatu un tur bija divnieks. Tētis mani ļoti bāra.

/Turpinājums sekos/