Es gribu 
Klusumu dzirdēt, un
Klusumā gribu es
Tevi dzirdēt.
Tālumā rej suns ... varbūt viņš jau
Dzird tevi nākam ...
Tad noklaudz durvis ... un es
Zinu, tas bija
Vējš ...   /Livars/



3 komentāri:

Anonīms teica...


Šorīt basām kājām gāju mežā pēc klusuma. Koku lapas koši dega rīta saulē, pa stumbriem augšā kāpa garaiņi.
- Labrīt, skaistais rīt!- iesaucos un apmulsu.. Te tev nu bija klusums..
Vakarā lasu dzejnieka vārdus par klusumu...

Livars teica...

Paldies! Dzīvē visam ir cēloņi un sekas, viss - likumsakarībās ...
Skan balss un atbalss atskan ...

Livars teica...

Anonīmais - Jums Emuārā bija 1111. komentārs ... Apsveicu!