Jarāns – laiks ir te es katru dienu kā pēdējo baudu

pie lapas kā lidmašīna varu pacelties augstu

pa lapu lidoju kā tās pa mākoņiem

es tik ceļos augstāk nevajag padoties

ir bijis visādi man gan saulainas dienas

gan negaiss zinu tikai to ka man daudz mainās lietas

un ka viņām dažreiz nepacelties atcelt reisu

bet nogaidu brīdi tad lidmašīnu vajag pacelt steigšus

tomēr dažreiz pretī sliktam nostājos pretī

kustos uz priekšu lai nav nomācošs repīts

lidoju tālu prom pretiniekus gāžu nost

līmeni gāju kopt uzmetējus mānu tos

un skatos no mākoņiem jo citu vietu nav

jo te grūti mani aizsniegt uz zemes dzīve dienu jauc

vienmēr baidījos ka te lidojot palikšu viens

bet kad paliku viens sapratu mazāk atliek ciest

Livars – O! Četras minūtes pirms laika! 

Kādas ir tavas izjūtas, kad ir palikušas četras minūtes pirms uzstāšanās, vai ieraksta?

Jarāns – Es to iedalīšu divos atšķirīgos veidos. Uzstāšanās un ieraksts, manuprāt, ir atšķirīgi sevis izteikšanas veidi. Uzstāšanās – četras minūtes pirms tās es noteikti pie sevis vai galvā atskaitu visus tekstus, kuri ir jāpasniedz klausītājam.

Kādreiz man galvā bija domas – kā viņi mani uztvers, vai neizsvilps. Šobrīd es par to nedomāju. Es aizeju izlikt sevi. Izpriecāties pats.

 Cenšos justies kā mājās. Vienalga – vai tur ir desmit cilvēki, vai simtu desmit. Es uzstāšos vienādi abos gadījumos, un ar tik pat lielu atdevi.

Ieraksts – četras minūtes pirms? Ja godīgi - par jebko. Varu domāt gan par to, kā es pasniegšu dziesmu, bet varu domāt par ubagu, ko redzēju uz ielas. Tiešām – par jebko! Ierakstu studija ir mana māja, tiešām! Mikrofons ir kā iepazīt skaistu dāmu un sirdī viņu gribas satikt vēl un vēl. Tādēļ pirms ieraksta domas var būt visdažādākās.

Livars – Tu darbojies pasaules modernās mūzikas vienā no vispopulārākajiem žanriem, tavuprāt, kas ir tas,

kas cilvēkus piesaista repā?