Livars – Robert, sāc!
Jarāns – modinātājs kas liek piecelties agri man
ārā vēl tumšs tikko piecēlušies daži nami
labi gadi pagājuši jūtos noguris šeit
ar katru dienu man ātrāk to gribas beigt
stāvot ārā nosalušam gaidīt autobusu
pavadot naktis pie lapas daudz ko gūstu
jo bez šī pat negribas domāt kas būtu
ko darītu ja ne šis sirdij tuvs man kļūtu
kam jūsu grūtības ja man pietiek ar savējām
labi ka esmu te nevis bīdos gar alejām
kur tumšs sirdī bieži kaut kas dur mums
par daudz cilvēku kas galvā murgus stumj
un ir cilvēki kas ir tavi draugi it kā
bet tu īstos draugus redzēsi tikai tad kad tev ir [...]
steigā nepamanot tā tās dienas paiet
pagaidām tusēt domāt un rakstīt man atliek
Livars – Tu esi Jarāns?...
Jarāns – Līdz Jarānam es nonācu Salaspilī. Tur dzīvo mans brālēns.
Kad biju jaunāks, man patika tur pavadīt laiku. Salaspilī pavadīju diezgan daudz savu brīvo brīžu. Laika gaitā, protams, iepazinos ar viņa draugiem. Viens cilvēks no brālēna paziņu loka sāka mani saukt par Jarānu, jo es viņam atgādināju aktieri Jāni Jarānu. Es pats uzskatu, ka mums līdzību nav, tomēr - lai tā būtu. Tā viņš šo vārdu „pielipināja” citiem un tādēļ tas bija iesēdies manā prātā. Kad sāku nodarboties ar mūziku, man negribējās būt vienkārši Robertam un nevēlējos iespringt uz pseidonīma domāšanu. Pirmais vārds, kas ienāca galvā bija – Jarāns. Pie tā es arī paliku un šobrīd tā mani uzrunā lielākā daļa paziņu, draugu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru