Vērīgas galvas
Bija kādreiz latviešiem tādi laiki, ko sauca par dzimtbūšanu. Latvieši tad piederēja svešajiem ienācējiem paši un viss, kas viņiem bija. Svešie ienācēji bija nospieduši latviešus kalpu kārtā un nokalpināja līdz beidzamam. Pāriet uz dzīvi kādā citā vietā latvieši nevarēja: kurā pagastā kurš bija dzimis, tur tam arī savs mūžs bija jānodzīvo. Skolu toreiz nebija, un amatus iemācīties latviešiem neļāva. Un tomēr bija daudz tādu latviešu, kam bija tik vērīgas galvas, ka viņi daudz ko iemācījās paši no sevis, tikai noskatoties iztālēm, tikai dzirdot pa ausu galiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru