NO CIKLA
“Pēcītis un Anniņa”.
“Anniņas dzimšanas diena”
Pēcītis – Apsveicu, Anniņ, tevi dzimšanas dienā!
Anniņa – Paldies!
Pēcītis – Lūk, dāvana.
Anniņa – Paldies!
Pēcītis – Puķītes!
Anniņa – Paldies, Pēcīt!
Pēcītis – Un bučiņa.
Anniņa – Kāda bučiņa?
Pēcītis – Nu, tagad man tevi jānobučo.
Anniņa – Kā tev nav kauna!? Kas Tev sastāstīja tādas muļķības?
Pēcītis – Paps.
Anniņa – Tavs paps ir nekauņa.
Pēcītis – Nemaz nē! Kad viņš mammu apsveic dzimšanas dienā vai 8. Martā vienmēr to nobučo. Viņa smaida un ir priecīga.
Anniņa – Jā, bet viņi tak ir lieli. Lielie drīkst bučoties.
Pēcītis – Es arī esmu liels. Drīz būšu... būšu garāks par papu.
Anniņa – Ārprāts, kādas muļķības tu darīsi, kad papu pāraugsi, ja jau tagad gribi bučoties?
Pēcītis – Es jau negribu , bet tā vajag.
Anniņa – Ko tu teici? Tu negribi mani nobučot?
Pēcītis – Es… es…
Anniņa – Bet es ar tevi vairs nedraudzēšos.
Pēcītis – Tad es tevi nobučošu. Kaut arī esmu mazāks par papu.
Anniņa – Bet es jau ar tavu papu nekad nebučotos.
Nejauši noklausīto
Sarunu smadzeņu
garozā fiksējis un
“Dialogam” adresējis
DAPS/ FREDIS
1982. gada 15.janvārī.
Bahčisarajā - netālu no
Turcijas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru