Un atkal esmu Krimas zemē…
Te nav ne sniega, ne sala, bet
Ja jūs zinātu, cik man ir auksti.
Atceros, ka vēl nedēļu atpakaļ skraidīju pa Rīgas piesnigušjām
Ieliņām, un man nebija ne gara šineļa, ne siltas cepures.
Bet bija, loti, ļoti silti.
Tagad ir auksti.
Bet drīz jūs visi atkal iesiet gar Bastejkalnu,
pikosieties ar karstu sniegu, aizbāzīsiet to viens otram aiz apkakles, ierīvēsiet vaigus, ieraksieties ar galvu kupenā.
Karstā kupenā.
Kur gan man šeit atrast tādu karstu sniega kupenu un aizmigt tajā.
Un pamosties pēc gada.
Lūdzu sūtiet man karsto Bastejkalna sniegu!
Lai man būtu siltāk.
Lūdzu.
Fredis / Bahčisaraja/1982.g./
Augšējā attēlā: Dialoga dalīnieki,
Roberts Krēgers, Andris Freidenfelds un Juris Rudzītis -
viesojoties pie Freža dienesta vietā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru