Didzis Rāgs – Pirmā skola, kurā es mācījos un vēl tagad mācos –
ir Dzīves skola. Neesmu es izcils skolnieks, tamdēļ... dažreiz palieku uz otru gadu, dažreiz pārlecu uz priekšu. Bet ja nopietni, tad sāku mācību gaitas Rīgas 90. vidusskolā, kur nomācījos 5 gadus. Veselības stāvokļa dēļ, līdz 9. klasei turpināju mācības mājās.
Pēc devītās klases stingri pateicu vecākiem, ka, neskatoties ne uz kādiem ārstu brīdinājumiem, iešu mācīties kādu profesiju, lai varētu strādāt.
No radu ieteiktajiem – Rīgas Pārtikas tehnikuma un Celtniecības koledžas, es izvēlējos mācīties Rīgas Valsts tehnikuma automobilistos:). Iestājeksāmenos ar grūtībām savācu minimālo punktu daudzumu...
lai tiktu uzņemts tehnikumā. Ar to brīdi manā dzīvē iestājās sirreāla brīvības sajūta, jo biju pieradis pie mājas klusumu, bet te, pēkšņi –
cilvēkos...
Šī "brīvība" tā iedeva galvā, ka manas sekmes strauji pasliktinājās... līdz otrajā semestrī satiku Tevi... Kopā ar dažiem grupas biedriem iesaistījos Dialogā, pēc gada man sanāca asa viedokļu apmaiņa ar Tevi... Tu man uzdevi jautājumu: "Vai Tu, Didzi Rāg, taisies visu savu dzīvi netīrā eļļas bedrē tupēt?!"... Man nebija pietiekošu argumentu un biju pārāk gļēvs, lai Tev atbildētu, tamdēļ es pārtraucu savu dalību Dialogā... Ar to brīdi mana dzīve kardināli pārmainījās, šis jautājums man visu laiku nedeva mieru, tas mani izaicināja. Es sāku mainīt savu attieksmi pret mācībām. Manas sekmes uzlabojās, ja nemaldos, tad beidzu tehnikumu esot starp labākajiem audzēkņiem. Daudz nedomājot – iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē, kurā mani uzņēma bez iestājeksāmeniem. Atzīšos, universitātē es sāku stagnēt... jo tehnikumā iegūtās zināšanas bija augstākā līmenī, nekā tās izrādījās universitātē, tamdēļ sāku meklēt ko jaunu. Un otrajā kursā no automobilistiem pārgāju uz ražošanas tehnoloģijas institūtu. Tur man daudz kas bija jauns. Cīnījos kā varēju un atkal biju starp labākajiem absolventiem. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, pārejot no tehnikuma uz universitāti, es iestājos Kauņas Tehniskajā universitātē maģistros. Tas bija ļoti smags laiks.
Katru semestri, vismaz divas reizes gribēju pamest studijas, taču noturējos. Veiksmīgi piebeidzu maģistrus, tomēr... jau ar vidēji labām sekmēm (RTU iegūtais līmenis bija par zemu). Ar to es nesamierinājos, un tagad turpinu mācības doktorantūrā, tepat – Latvijā, Rīgas Tehniskajā universitātē. Ceru, ka nākampavasar beigšu studijas…