Dzejojums radies pēc tam, kad žurnālā „Latviešu Strēlnieki”, 1936.g. bija iespiests Austras Timmas atmiņas par brāli. Māsa stāsta: Iepazinis mūsu māju un reižu reizēm dzirdēdams stāstām par manu brāļu strēlnieku gaitām, kā arī par to, ka mans vecākais brālis bija pirmais kritušais latviešu strēlnieks, kuru līdz ar diviem kritušajiem biedriem pirmos apbedīja Brāļu kapos, Čaks uzrakstīja poēmu „Vēlais Viesis”.

No sevis varu piebilst, ka 1985. gadā uzsākot darbu pie A. Čaka poēmas „Vēlais Viesis” iestudēšanas savā studijā „Dialogs”, mums bija vienreizēja un neaizmirstama tikšanās, parādot poēmas skatuvisko variantu, istabas teātra formā – Austras Timmas-Ķikutes ģimenē, viesojoties viņas dzīvoklī Šarlotes ielā.
Šis notikums ir skaista un pārsteidzoši aizraujoša stāsta vērts...
Bet, par to – citureiz!
/Livars/

/K. Miesnieka gleznu reprodukcijas/