Par dzejnieku gribēju kļūt,
un tad es atcerējos tēva sacīto –
pasaulē, dēls, katru stundu izcērt
tūkstošiem koku, celuloze iet
mazumā. /Livars/



Par dzejnieku gribēju kļūt,
bet izrādījās, ka tajā zemē, kurā
es dzīvoju – viens
dzejnieks jau ir. /Livars/









Par dzejnieku gribēju kļūt,
bet dzīvoju zemē, kur tauriņi
lido tikai vienu mēnesi un
debesis naktīs ir
apmākušās. /Livars/