Livars – Jau labu stundu sarunājos ar Kristapu, un mēs nonācām pie ļoti būtiskas, mūsu dzīvē neizbēgamas un ārkārtīgi svarīgas īpašības – spējas piedot.
Kristaps – Spēja saprast, ka tu esi rīkojies nepareizi, slikti – tas ir viens, pavisam kas cits ir saņemties un pateikt to otram, lūgt otram piedošanu.
Livars – Vai tev ir bijis dzīvē kāds gadījums, par ko tu vēl neesi kādam palūdzis piedošanu?
Kristaps – Bērnībā es ļoti daudz meloju un tāds jēdziens kā piedošana, atvainošanās man neeksistēja. Tagad es saprotu, ka cilvēkam vajag pateikt ko labu, lai viņš nedzīvotu aizvainojumā. Un īpaši tad, ja tev rūp šis cilvēks. Tie noteikti ir manas ģimenes cilvēki, mani vecāki, kuriem arvien biežāk es lūdzu piedošanu, ja neesmu ko izdarījis, kā būtu vajadzējis. Dažbrīd tā ir tāda savāda sajūta...
