Livars – Sveiks, Krišjāni! Vai paskaiposim nedaudz?
Krišjānis – Jā, tā ir sakarīga sakaru sistēma!
Livars – Tas gan, tāds laiks! Bet tagad par tevi, cik ilgi jau tu dzīvo
Rudbāržos?
Krišjānis – Es Rudbāržos dzīvoju visu savu mūžu, kad es piedzimu –
tad jau dzīvoju Rudbāržos, iznāk... ka divpadsmit gadus!
Livars – Tad jau tu Rudbāržus pazīsti un Rudbārži zina tevi?
Krišjānis – Tā ir – es Rudbāržus pazīstu kā savus piecus pirkstus :).
Livars – Un Rudbārži Tevi?
Krišjānis – Jā, daudzi rudbāržnieki mani zina, īstenībā gandrīz visi...
jo es dejoju un tāpēc Rudbārži mani pazīst...
Livars – Un cik gadus mēs ar tevi esam pazīstami?
Krišjānis – Ooo... man jāpadomā... mēs esam pazīstami –
jau kopš pirmās reizes, kad jūs atbraucāt uz Rudbāržiem ciemos. Tas ir apmēram... pirms kādiem trīs gadiem...
Livars – Un raugi, kopš tās reizes, kad lasīju pie jums dzeju un Tu uzaicināji mani draugos, esmu varējis redzēt tavas, patiešām aizraujošās aktivitātes, un esmu visus šos gadus par taviem sasniegumiem priecājies! Cik gados tu izlēmi, ka būsi starp Rudbāržu sabiedrības visaktīvākajiem cilvēkiem?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru