Livars – Mēs kādreiz agrā jaunībā, trīs džeki mināmies Krimai apkārt, tas jau bija... Bet nu tu, viens pats... Un līdz pašai Sīrijai...
K.N.R.J. – Zini, tās ir ne tikai superīgas atmiņas par redzēto un izdzīvoto, bet tā ir arī pašapziņa, ka tu to vari izdarīt... Tu vari atkal un atkal sevi iepazīt, izkopt sevi. Tās ir sajūtas, kuras tu nevari noķert mājās uz dīvāna. Notikumi un piedzīvojumi, kuri nāk tik negaidīti un aizrauj tevi kā vējš... Tie ir visdažādākie, tev nepazīstami un izpalīdzīgi cilvēki, sarunas, kad tu nevari sarunāties...
Arī kāds sastaptais velotūrists no Francijas, kurš uz ceļa ir jau sesto mēnesi... Un daudz vecāks par mani...
Livars – Tātad, kas ir velosipēds, kāpēc velosipēds?
Krišjānis – Nils Jansons – Ratiniks – Tā ir brīvības sajūta!
Arī brīvības sajūta, ka tu vari pats ar savu spēku aizbraukt uz jebkuru pasaules vietu...
Un tās ir sajūtas, kas tevi atkal aicina plānot jaunu ceļojumu...
Sajūtas, kas tevi aicina doties ceļā!...


Livars

Ps. /Turpinājums sekos/ jo ... Nils ir atkal tālā pārlidojumā un pārbraucienā...