Laiks ir pagājis…atkal rakstu autogrāfus, dzirdu mīļus vārdus… visi ar dažādām dzērienu glāzēm un uzkodām rokās ejam viens pie otra, sakām mīļus vārdus un cenšamies būt patiesi un atklāti…
Kad jau dziļa nakts un mēģinu iemigt, tas neizdodas… tik daudz kas vēl jāpārdomā. Vēl domās sarunājos ar šiem cilvēkiem… un tā tas ir vienmēr.
Vēl ilgi, ilgi…

Rudenī
Āboli nekrīt no
Koka, āboli nāk no
Debesīm…Tāpat kā
Lietus,
Zibens, baltas
Sniegpārsliņas un
Mīlestība nāk no
Debesīm.

Bet ne vienmēr tas ir viegli, bieži – tā arī nakts paiet, bet rīt tev ir jābūt vislabākajā formā… jo to no tevis gaida, un visticamāk – mīlestību.
Ja tev ir ko dot…

/Turpinājums sekos/