17.05
Tālāk braukšanas rīts. Pirmais esmu augšā un kravāju savas mantiņas, kā vienmēr – mazliet skumji… Tiklīdz kā kādu iepazīsti – tā prom…
Tas vispār nav viegli…
Ēdam siltas, jaukas brokastis, bet profesores kundze atzīst un lieto visu tikai aukstu. Es nēee. Man jātaupa kakls. Attāa! Atkal papīra kuļķenes ar ēdamo un ceļš uz Klīvlandi zem mūsu mīļās Toyotas sauc visus tālumā. Pēc četru stundu dūšīga brauciena esam klāt…
