Vēlā vakarpusē mēs divatā ar Janu viņas džipā aizbraucam līdz tuvējam elektronikas lielveikalam pēc DVD, kā tai pusē saka – filmu spēlētājam.
Tā ir viņas dāvana mūsu muzejam. Saku: ,,Paldies!” Vakariņas ir gardas, kā vienmēr – ar vīnu, pēc mūsu izvēles, kurš nu kuru… labi visi. Janas vīrs ir jurists un ik pāris nedēļas uzturas Latvijā, tāpēc mēs te esam īpaši mīļi un jauki uzņemti. Māja ir vienā stāvā un mazliet askētiski vienkārša, bet reizē arī praktiska. Kādā no istabām atrodu man noderīgo masāžas klubkrēslu… Atļauju sev lauzīt muguru, cerot, ka kļūs labāk… jāiet vien gulēt, rīt taču tālāk.

/Turpinājums sekos/