Sievieši paliek allaž kā prece, pat tās, kas vairs nav precējamas.
To apliecina viņu nemitošā greznošanās arī tad tāpat, kad nav vairs precējamas.
Še viņas, ja ar neko citu vairs, tad ar skaistumu grib vēl allaž dalīties starp
visiem un iraid jo laimīgas, ja to vairāk spēj. (Bet vai vīrieši citādi šai ziņā? Ja vien
tiem drusku mazāk šīs īpašības, un gan tāpēc arī mazāk, ka tie sava dzimuma pusē mazāk
precējami nekā sievieši) Rādās, ka skaistuma dalīšanās dabīga tāpat kā cits viss , ko
cilvēku abēji dzimumi dalās savstarpīgi. To apliecina atkal tas, ka skaistumā labprāt grib dalīties un ņemt pretī nevis viens vai otrs dzimums savā starpā, bet abi dzimumi
viens ar otru.
