Livars – Mērķtiecība. Izturība. Ātrums...
No sava mūža deviņpadsmit gadiem vienpadsmi esi veltījis šo tavu pamatīpašību apgūšanai. Un pēc mūsu visai ilgās sarunas sapratu, ka tās nav rotaļas ar vēju, ātrumu, citu cilvēku un savu dzīvību, bet tā ir milzīga atbildība, uzticēšanās, savaldība un koncentrēšanās spēja.
Tas ir neatlaidīgs darbs, tā ir lidojuma un nepieciešamības sajūta.
Arī mīlestība. Un pašā sākumā gribu pateikt – ne katram tas ir dots un ne katrs to varētu darīt un izturēt. Reizē tā ir arī izcila vīrišķības skola.
Otto – Es jau astoņu gadu vecumā sapratu, man ir jābrauc...
Es vēl nevarēju pat pedāļus aizsniegt, tāpēc manu pirmo kartingu un apavus nācās īpaši pielāgot.
Man patika ātrums, motora rūkoņa, vējš,
un mani vilināja šis īpašais sacensību gars...
Livars – Jaunībā mēs raugāmies
Debesīs un meklējam
Savu
Zvaigzni, savu
Sapņu pilsētu, kur reiz
Laimīgam būt!...
