Ceļš mani aizveda pie

Jūras…

Kāpu aizvējā smaržo

Kārkli...

Man pie cepures pieklauvē kāds

Taurenītis... un aicina mani pacelties

Spārnos un lidot pāri

Jūrai...

Es priekā noskūpstu mazo

Taurenīti un ļaujos

Vējam...

Mēs lidojam tik augstu, ka jau dienā

Var saskatīt

Zvaigznes pie

Debesīm... visa

Jūra pilna baltām

Puķēm, un smaržo pēc

Rudenī ziedošiem kārkliem...

Es stāvu

Jūras krastā un pamāju

Kaijai, kas uznes manus

Sapņus – tur augstu

Debesīs...  /LivArs/