08.05.2005.

Milvoki. Desmitos sākas ļoti izjusts un patiesas mīlestības pilns 

Mātes dienas dievkalpojums. 

Man par lielu pārsteigumu Lauma Zuševica visu sprediķi veidojusi pēc manas četrrindes:

Maigs mātes lūpu pieskāriens,

Mans pirmais

Dieva pieskāriens.

Māci,

Dievs, man

Tevi un

Māti mūžam

Neaizmirst.

  

   Cilvēku ir daudz, gaisā virmo mīlestība un dzīvot prieks. Liekas, tas ir skaistākais un izjustākais dievkalpojums, kādu esmu Amerikā piedzīvojis.

Visi ejam pie Dievgalda…

   Pēc neliela pārtraukuma kamerzālē ir mana tikšanās… 

Tā norit pacilātā gaisotnē un asarām acīs… 

silti aplausi un baltas jo baltas rozes…

   Pēc koncertprogrammas mēs ar Ozoliņu ģimeni viņu pavisam jaunajā auto braucam pie Laumas uz pusdienām. Kāds ceļa policists mūs, nomaldījušās lielceļa avis, aizved līdz vajadzīgajai mājai, tas ir tik jauki no viņa puses, ka zūd jel kādas bailes no policistiem vispār, un pie tam – visā pasaulē…

   Esam kādi desmit cilvēki, un sēžam zem liela saulessarga mājas dārzā pie liela un apaļa stikla galda. Arī iepriekšējā turnejā mēs viesojāmies pie Laumas, un tagad tāpat kā toreiz priecājos par viņu jauko namiņu.

Tas nav liels, bet ļoti ērts un gaumīgi iekārtots. Viņas vīrs Ivars ir arhitekts, un tas jūtams ik uz soļa… prieks. Daudz runājam… dzeram labu vīnu… laiks rit nemanāmi, un saulīte ar jau – vakara pusē…

Vēl pa noslēguma konjaka glāzei mājās pie Ozoliņiem… 

pasaule sagriežas ar kājām gaisā… 

Bet trijos naktī jāceļas, jo nākamajā dienā tāls ceļš un mana uzstāšanās…   /LivArs/