Nereti ir tā: 
Tu dzīvo, dzīvo un dzīvo ... tad pienāk kāds mirklis, stunda, diena, dienas, kad tu domā un domā, un izdomā, ka viss ir velti, garām un pa tukšo ... ka tavs laiks ir pagājis, ka tu esi lieks un nevajadzīgs... 
Lūk, un tādā mirklī, dienā, vai nedēļā saņem vienkāršu, dažus vārdus saturošu teikumu: Bez tava uzmundrinājuma man būtu bijis ļoti grūti saņemties. Pēc sarunas ar Tevi kaut kas notika... un darbu uzrakstīju vienā elpas vilcienā, pašam neticas, ka to varēju paveikt...
Ps. Tā jau nenotiek tikai ar mani vien ... arī jums ir tāpat!

Nav komentāru: