Ceļš mani aizveda pie

Jūras…

Jūra izskatījās tik bezgalīga un

Dziļa.

Jūra un

Debesis bija tik vienotas...

Es pacēlu savas rokas – kā

Putns izpleš spārnus...

Un saucu...

Es saucu arvienu skaļāk un

skaļāk...

Es saucu pilnā balsī un no

visa spēka...

Un tad es sapratu,

ka mana balss un spēks ir

par niecīgu, lai

Dievs mani sadzirdētu... un

es čukstus – savā sirdī izrunāju

šos vārdus –

Dievs, es

Tev pateicos...

Un es ticu, tas

Kungs to

Dzirdēja.  /LivArs/