Kāds zēns
mani aizveda apskatīt dīvainu avotu. Tā bija neliela ieplaka, kuras vidū visu
laiku burbuļoja ūdens … Puisis paņēma garu stibu un to iegrūda burbuļa viducī …
stiba ūdenī pazuda … Vēl atceros, kā saulē, visās varavīksnes krāsās, mirdzēja
viņa ogļu melnie mati …
Tas viss bija tik skaisti …
Vecās mājas bēniņus mēs jau bijām izložņājuši, atceros, tur bija vairāki salauzti sienas pulksteņi, bet varēja ieskandināt to zvanus … mēs tos raustījām un raustījām … tādi skanoši, dažāda garuma stieņi …
Es vēl biju tik mazs, ka sēdēju kādam klēpī, un, laikam tā bija māte, kas teica – tas ir tavs tēvs … es no visa tā neko nesapratu, es neatceros neko, vai viņš bija jauns, vecs, polis, latvietis, vācietis, neatceros ne vienu vārdu …
Es atceros to zēnu, kurš man parādīja tik savādā avota atvaru … un pulksteņu zvanus … Tagad man pašam mājās ir tāds sienas pulkstenis, kas smaržo pēc bēniņiem un ļoti skaisti zvana … To zēnu gan nekad vairs dzīvē neesmu saticis, pat viņa vārdu neviens neatceras … Gribētos vēlreiz piedzīvot to mirkli, kā mēs notupušies lūkojamies saulē vizošajos ūdens burbuļos … vai sapnī to piedzīvot …
Vecās mājas bēniņus mēs jau bijām izložņājuši, atceros, tur bija vairāki salauzti sienas pulksteņi, bet varēja ieskandināt to zvanus … mēs tos raustījām un raustījām … tādi skanoši, dažāda garuma stieņi …
Es vēl biju tik mazs, ka sēdēju kādam klēpī, un, laikam tā bija māte, kas teica – tas ir tavs tēvs … es no visa tā neko nesapratu, es neatceros neko, vai viņš bija jauns, vecs, polis, latvietis, vācietis, neatceros ne vienu vārdu …
Es atceros to zēnu, kurš man parādīja tik savādā avota atvaru … un pulksteņu zvanus … Tagad man pašam mājās ir tāds sienas pulkstenis, kas smaržo pēc bēniņiem un ļoti skaisti zvana … To zēnu gan nekad vairs dzīvē neesmu saticis, pat viņa vārdu neviens neatceras … Gribētos vēlreiz piedzīvot to mirkli, kā mēs notupušies lūkojamies saulē vizošajos ūdens burbuļos … vai sapnī to piedzīvot …
Es beidzot
atvēru acis, neatceros, vai stundu, vai divas biju nosēdējis, muguru pret ozolu
atspiedis … suns bija aplicis ap pleciem savas
ķepas un laizīja asaras no manām acīm, sejas, rokām … es apskāvu man svešo suni … un nekādi nevarēju apturēt savas asaras … brīžiem šķita, ka tās ir lietus lāses, kas pil uz manām rokām … Nekad, nekad savos piecpadsmit mūža gados tā nebiju raudājis … Bet pirms tam, pirms tam … šis svešais, ogļu melnais suns rēja uz mani bez mitas un visādi centās iekost … dīvainais cilvēks, tur, kalna galā, arī bija aizgājis… turēju cieši piekļāvis suni un nelaidu to vaļā … viņš arī necentās atbrīvoties … žēl, ka nekad neuzzināšu viņa vārdu … pēc kāda laika nobučoju svešo suni, sabužināju viņu, piecēlos un gāju, lai nekad tur neatgrieztos …
Uz lielā ceļa mani gaidīja māte … Viņa man neko nevaicāja … es viņai arī neko nestāstīju … ne to, ka tas nebija mans tēvs, ne par to, kā sēdēju zem ozola un ļoti vēlējos no sāpēm nomirt, neko nestāstīju par man svešo suni … nekad arī netiku pieminējis zēnu ar saulē vizošajiem matiem …
Es nekad neesmu sēdējis klēpī savam tēvam, nekad neesmu gājis viņam pie rokas, nekad neesmu ar viņu sarunājies …
ķepas un laizīja asaras no manām acīm, sejas, rokām … es apskāvu man svešo suni … un nekādi nevarēju apturēt savas asaras … brīžiem šķita, ka tās ir lietus lāses, kas pil uz manām rokām … Nekad, nekad savos piecpadsmit mūža gados tā nebiju raudājis … Bet pirms tam, pirms tam … šis svešais, ogļu melnais suns rēja uz mani bez mitas un visādi centās iekost … dīvainais cilvēks, tur, kalna galā, arī bija aizgājis… turēju cieši piekļāvis suni un nelaidu to vaļā … viņš arī necentās atbrīvoties … žēl, ka nekad neuzzināšu viņa vārdu … pēc kāda laika nobučoju svešo suni, sabužināju viņu, piecēlos un gāju, lai nekad tur neatgrieztos …
Uz lielā ceļa mani gaidīja māte … Viņa man neko nevaicāja … es viņai arī neko nestāstīju … ne to, ka tas nebija mans tēvs, ne par to, kā sēdēju zem ozola un ļoti vēlējos no sāpēm nomirt, neko nestāstīju par man svešo suni … nekad arī netiku pieminējis zēnu ar saulē vizošajiem matiem …
Es nekad neesmu sēdējis klēpī savam tēvam, nekad neesmu gājis viņam pie rokas, nekad neesmu ar viņu sarunājies …
/LivArs/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru