Stāsti visiem - no manas esības apzinātā pirmsākuma, piedzīvotā Dzīves brīnuma, par cerībām, nojausmām, sapņiem ... Tā bija nopietna un smaga cīņa sešu, neierastu gadu ilgumā ...starp: raksti un neraksti ... Mana rakstīšanas Laika grūtākais darbs ... Kad rakstīju - tas bija viegli, ātri un bez labojumiem. Uzrakstīju - priecājos, patika! Bet, neraksti ... tas nevienu neinteresē, nevienam tas nav vajadzīgs ... Pagāja mēnesis, divi - ar vieglumu un patiku uzrakstīju nākamo stāstu! Un - stop ... nedari to... Tavs laiks ir pagājis, tas, ko tu gribi pasacīt ir novecojis, arhaisks, tajā nav svaiguma ... Neko neiznīcināju, neko nelaboju, nepapildināju, nepārrakstīju. Tikai - neraksti, neraksti, neraksti ... Dažādi notikumi, pārdzīvojumi, nopietnas veselības problēmas ...neraksti! Paiet laiks - nevaru nerakstīt ... rakstu ... Centos rakstīt, lai līdzi nenāktu bailes, šaubas, izmisums ... Jā, bija bail no šīs Dzīves aizceļot ... un paņemt līdzi tik savādo, tik skaisto, tik jautājumiem pilno ... Rakstīju ... sešus gadus ... un visu šo laiku cīnījos - it kā es to būtu izdomājis, it kā tas nebūtu ar mani noticis, it kā tas nebūtu mani veidojis, nebūtu piepildījis... It kā - tas nebūtu prieks ar, kuru dalīties, iedrošināt, uzmundrināt un arī pasmaidīt likt ... Rakstīju par brīnumu ... un piedzīvoju brīnumu - Tas ir vajadzīgs ... Kādam tas būs vajadzīgs ...Vēl mirklis un stāsti dosies savā ceļā! vai tie būs stāstāmi visiem - tas vairs nav manā varā. Nav manā varā neko pielikt, ne - atņemt ko! Laikam un katram notikumam, katrai lietai ir savs ritums. Savs uzdevums, sava iespēja...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru