Ne reti domāju, kāpēc Cilvēkā ir ielikta skaistā/skaistuma atziņa ...
Viņa spēja priecāties par rasotiem rītiem un miglas klātiem laukiem rudenī ... 
Liepziedu smaržas un putnu dziesmas ...
Kalni, jūras, Saules lēkti un rieti ...
Tas viss Cilvēka Dvēseli ielīksmo, dara vieglu un
kā taurenīti - aicina pacelties spārnos ...
Majakovskis atkal teiktu: Tātad tas kādam ir vajadzīgs ...
Tas kādam ir nepieciešams...

Lai mēs priecātos par mēnesnīcu un zvaigžnotām debesīm ...
Lai mēs raudātu un smietos, lai mēs ciestu un dažkārt -
Dzīvi arī baudītu ...
Par to es tiešām domāju ...
Par mūzikas skaņām, par
Cilvēka balsi, ķermeņa skaistumu un vijīgajām proporcijām ...
Par Jaunību un Vecumu domāju ...
Kāpēc tas viss ...
Viss - par ko domājuši jau miljonu miljoni un domā, un domās miljardi ...
Šis naivais maza bērna un pieaugušā
Cilvēka - kāpēc?...