Mums tik daudz pieder, cik mēs 
paši ar savām rokām varam nopelnīt, 
paši ar savu garu uzcelt, paši ar savu prātu izgudrot, 
paši izdāvāt un beidzot – paši savā sirdī izturēt. 
Pazuduši esam, ja gaidām, lai citi mūs celtu, 
atzītu, stiprinātu, aizstāvētu un aplaimotu.
/Zenta Mauriņa/

Nav komentāru: