Vislielākā tagadnes patiesība,
kas mani droši vien padarīs skumju uz visu atlikušo mūžu,
ir šāda – manuprāt, cilvēkiem ir galīgi vienalga,
vai dzīvība uz planētas pastāvēs vai nepastāvēs.
Man izskatās, ka visi dzīvo gluži kā
Anonīmo Alkoholoķu sadraudzības biedri – dienu pa dienai.
Un pietiek zināt, ka būs vēl dažas dienas.
Ļoti nedaudzi no maniem paziņām sapņo,
kaut šī pasaule būtu apdzīvojama arī viņu mazbērniem.
/Kurts Vonnegūts/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru