Vislielākā tagadnes patiesība, 
kas mani droši vien padarīs skumju uz visu atlikušo mūžu, 
ir šāda – manuprāt, cilvēkiem ir galīgi vienalga, 
vai dzīvība uz planētas pastāvēs vai nepastāvēs. 
Man izskatās, ka visi dzīvo gluži kā 
Anonīmo Alkoholoķu sadraudzības biedri – dienu pa dienai. 
Un pietiek zināt, ka būs vēl dažas dienas. 
Ļoti nedaudzi no maniem paziņām sapņo, 
kaut šī pasaule būtu apdzīvojama arī viņu mazbērniem. 
/Kurts Vonnegūts/





Nav komentāru: