Piektdiena, / 07.11.2014./ Rīgā - starp
sauli un lietus lāsēm ...

Šī dzīve ir vienīgā, kas mums pieder, 
un mums jāprot šis augstākais dārgums glabāt, 
mums jāprot kaut ko no tā izveidot. 
Es domāju, gudrs ir tas, kas dzīvo tā, 
lai viņa ārējā dzīve saskanētu ar viņa iekšienē ilgoto, 
lai viņa lūpas runātu to pašu valodu, ko viņa sirds.
/Zenta Mauriņa/