Vai tikai ārsts? …
Kāds puisis bikli atvēra
durvis un ienāca kabinetā.
Viņu esot sūtījusi
direktora vietniece, jo es zinot kādu
ļoti labu ārstu …
Vaicāju, kas tad noticis?
Jau mācoties ceturtajā
kursā un visus šos gadus esot kaut kādas
neizskaidrojamas veselības
problēmas.
Analīžu analīzes, ārstu
ārsti …
Bet, nekas nemainās …
Mēs pārrunājām vēl šo un
to, tad teicu, ka zinu gan - arī kādu ārstu …
Kad nosaucu Viņa vārdu ... varēja noprast, ka mans ciemiņš
bija visai ieinteresēts …
Es piecēlos no savas
vietas, aizgāju galda otrā pusē,
piegāju pie puiša un
uzliku savas rokas uz viņa galvas …
Pēc brīža viņš sarāvās un
sāka klusām raudāt …
Redzēju, kā lielas asaru
lāses krita uz galda un savā starpā savienojās …
Kad apsēdos savā vietā,
puisis smaidīja un turpināja raudāt …
Tad izslaucīja acis un
klusām teica,
ka savu mūžu viņam nekad neesot bijis tik labi,
viņš vēl tagad nesaprotot,
kas tas bija …
Zini, es par tevi lūdzu
Dievu … un
Viņa vārdu arī tu tagad
zini …
Puisis pie manis atnāca
pēc ilga laika, lai pateiktu, ka esot
pilnīgi vesels …
Tagad zēns jau izaudzis
liels, viņam ir ģimene un arī
viņi visi zin, ka:
/Ticība ir stipra
paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība
par neredzamām lietām.
Ebr. 11:1/
/turpinājumi sekos/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru