Rīgas Valsts tehnikumam - 95
















1967. gadā, PSRS Augstākās Padomes Prezidijs, 
Rīgas Industriālajam politehnikumam piešķir
Darba Sarkanā Karoga ordeni.



Turpmāk tehnikuma nosaukums:
AR DARBA SARKANĀ KAROGA ORDENI APBALVOTAIS
RĪGAS INDUSTRIĀLAIS POLITEHNIKUMS





Tautā saukts: RIP /RIPIŅŠ/



Vissavienības sadale, 
krievu un latviešu valodas plūsmu
grupas /grupas ar krievu valodas apmācību ir
vairāk/



Manos uzdevumos ietilpa konkrētu
kultūras pasākumu organizēšana tehnikumā.
Kā viss un visi - tika uzraudzīts no RIP Partijas biroja,
Vietējās komitejas un Komjaunatnes komitejas ...
Tā teikt - nekāda pašdarbība, brīvdomība ...
Viss bija obligāti jāsaskaņo un jāsaņem atļauja,
pasākums iepriekš jāatrāda ...





RIP zāli rotāja zelta krāsas Ļeņina krūšu tēls un pie sienām,
lielos rāmjos, Marksa, Engelsa un Ļeņina portreti ...



Pirms došanās uz triju Baltijas republiku un Kaļiņgradas apgabala Mākslinieciskās
pašdarbības festivālu.
Tie bija interesanti un labi sagatavoti pasākumi ...
Katrs tehnikums demonstrēja labāko, kas viņiem bija Mākslinieciskās
jaunrades jomā!
Ak, jā ... mani pirmie džinsi un kurpes uz platformas ...
tās bija ļoti grūti sasniedzamas lietas ...
Grūti iedomāties, ja šīs preces būtu izmestas veikalā ...
Pēc lodīšu pildspalvām ... jau bija rindu rindas ...
tualetes papīra, banāniem, labām cigaretēm un šņabja ...
Tā sauktie - zilīši pirka Trīskārtīgo odekolonu par 37 kapeikām pudelītē,
bet vīriešu vadošās smaržas bija - Šiprs ... tādas zaļas ... 



RIP komjauniešu sekretārs Raits Strautiņš un
tehnikuma militārās apmācības vadītājs, atvaļinātais pulkvedis
Pjotrs Kuģinovs. Viņš rakstīja kara atmiņas un bija ar
labiem dotumiem žurnālistikā, 
tas manu dzīvi nedaudz atviegloja, tak jau radošie kolēģi ... 
Pulkvedis daudziem dāvināja savas grāmatiņas, 
bija gana interesantas ...
Kara laiku žurnālists latviski nerunāja, iespējams, arī - nesaprata
latviešu valodu ...
Viņš bija tas, kurš bieži man krieviski atgādināja, ka laiks -
griezt matus ...
... cik jau nu  vispār garus varēju atļauties un
paspēt atlaist ...





Siguldas Dainu Kalnā
Pēc militarizēta pasākuma Morē /turp braucām bieži, 
pulkvedim bija sadarbība ar tā puses kolhozu/ ...




Visa lietvedība tehnikumā bija vienīgi krievu valodā ...
Mums bija tikai divas rakstāmmašīnas ar latviešu šriftu:
RIP Sporta klubā, kuru vadīja lieliskais, 
kādreizējais ātrslidotājs - Harijs Grasmanis, kas 
konsekventi runāja tikai latviski, un
otra mašīna pie manis - Dialogā ...
Ticiet, tas bija sarežģīti ... vajadzēja pierādīt, kāpēc latviešu
valodā, ja visa dokumentācija bija krievu valodā ...
/attēlā augšā, kāds manis veidots aicinājums/



Pedagoģiskās padomes sēde ~ 1978.g.



 Igaunijas PSR, Piritā



RIP Partijas pirmorganizācijas biroja sekretārs
Kārlis Cinītis, pie sienas - Ļeņins un
RIP Komjaunatnes biroja sekretāre Irina Pētersone
Tie bija darbīgi, zinoši un ļoti saprotoši cilvēki!
Bija prieks sastrādāties.



Sporta kluba vadītājs Arnis Lagzdiņš, Irina Pētersone, direktora vietnieks 
RIP audzināšanas darbā - Viktors Gustsons, Kārlis cinītis un
Livars Jankovskis ~ 1980.g.

Nekas nav mūžīgs, arī tas laiks pagāja ...




Ina Migla ar 2003. gada absolventu grupu.


/turpinājumi sekos/


Nav komentāru: