08.12.2013. 
Viss un visi apsniegam ...
Vai kļūstam baltāki, spožāki, citādāki?
Pastāvēšot, kas pārmainīšoties ...
Grūti ... 
Vakar ar tuviem 
Draugiem bijām: Starptautiskā mašīnbūves, metālapstrādes, 
automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas, 
ražošanas materiālu, instrumentu un
jauno tehnoloģiju izstādē ...
Ķīpsalas Izstāžu centrs bija ļaužu pārpilns ...

Daudz iekārtu, tehnoloģiju, 
materiālu apstrādes
iespēju ... 
Un tik maz no tā visa ko sapratu ...

Nevaru pateikt, par ko priecājos vairāk?
Par visu jauno un progresīvo, kas man patīk un
piesaista ...
Par daudzajiem apmeklētājiem un
radošo vidi? ...
Es ilgi sēdēju un uz visu noraudzījos, kā no malas ...
Un priecājos ...
Ka varu te būt, ka to redzu, ka no tā
visa - ne nieka nesajēdzu ...
Priecājos par Didzi, Edgaru, Vilni, Arni ...
Viņi visi ir tik aizņemti, savos zinātniskajos pētījumos,
darbos, ģimenēs ... savos priekos un bēdas ...
Savas dienišķās iztikas un bērnu audzināšanas 
vajadzībās ...
Un - arī es tur biju ...
Un pēcpusdienā - gards jo gards
Edgara gatavotais ķirbja mākslas darbs ...
Arī - es tur biju ...
Bet, varēju nebūt ...
Vēlā vakara stundā - 
Vilnis mani veda uz manām
Mājām ...
Un tad, viņi tur bija, divi apsniguši,
tik tuvi un līdzās esoši mocīši ...
Tuvi - līdzās - esoši ...
Vēl vajadzīgi, mīļi, nepieciešami ... 
Ziemassvētku tuvums, mīļums,
nepieciešamība ...
Skaļos vārdos neizkliegta nepieciešamība ...
Iepriekšējā dienā man 
Didzis uzdāvināja Grāmatu: Par
Ziedoni ...
No Jāņiem līdz Murjāņiem ...
Par to pašu ... Pirkstu galos netveramo ...
Bet, līdzās esošo -
Nepieciešamību ...

Tad nu visu, ko jūs gribat,

lai cilvēki jums dara,

tāpat dariet arī jūs viņiem ...

Tik saprotami, tik vienkārši, tik grūti izpildāmi ...

Tik nepieciešami ...