LONDONA

Finiš ... /hospitālī lietotais izteiciens/ 

Biju saņēmis atļauju -

doties mājup ... vēl tik pēdējā nakts

hospitālī ...

Nākamajā dienā pēc manis ieradās Maija un Dāvis ...

... Pirms daudziem gadiem, mans labais Draugs /jau Mūžībā/,

izcilais neiroķirurgs, profesors Haralds Aide man teica:

Ja arī kādreiz ... pienāk  brīdis ... cik tas ir iespējams,

nelieto nūju! Centies turēties uz savām kājām ...

Haraldu atcerējos - arī šeit ...

Uzliku savu cepuri ...

Lai - būtu, ko turēt rokā, augsti paceltu virs galvas -

pateicībai un atvadām - pats uz savām kājām,

Draugu atbalstīts - atstāju hospitāli ...

Man, dāvināto ceļa spieķi, atstājot uz galda ...

Dāvim un Maijai - apšaubot manu izvēli,

pie Maika, kur bija mana pagaidu mājas vieta,

ieradāmies ar metro ...

Viegli nebija, bet es tā gribēju ...

... Vairākkārt Maikam zvanīja mans krustdēls Raitis un

saskaņoja manu izbraukšanu uz Latviju ...

Vēl man Londonā bija jāpavada divas dienas ...

Maiks gatavoja lieliskus ēdampriekus, katru vakaru

ciemojās arī Māris ...

Daudz runājām par Dievu ... un lūdzām viņa svētību

arī tālajam mājupceļam ...

Tad ieradās Edmunds ar Baibu,

viņu cēlais uzdevums bija mani nogādāt līdz Lamanšam ...

Un ar prāmi uz Francijas Kalē ...

Tas bija iejūtības un cilvēciskās Mīlestības brauciens ...

Uz prāmja ...

Francijas pusē - ar mirdzošu busiņu, 

jau gaidīja mans lieliskais un

bezgala iejūtīgais Mairis.

Es atgūlos uz aizmugurējā sēdekļa, un -

mūsu, divu dienu ceļš mājup -

bija sācies!

Maira uzdevums bija uzraudzīt arī manu veselību un

savlaicīgi pasniegt, klīnikas līdzdotās tabletes ...

Mūsu garā ceļa vadošais teikums, no manas puses bija -

Vai Tu vēl te?

Tādējādi, liekot saprast, ka es arī vēl elpoju ...

Diemžēl, viss mans skaistais Eiropas ceļš paslīdēja -

man atrodoties guļus stāvoklī ...

Tik mazās stāvvietu pauzes, kad Mairis mani izveda

pastaigāties ...

Protams, ka nakšņot un brokastot es vēlējos -

savā mīļajā Vācijā ...

Re, kā Raitis bija izcili izkārtojis ...

Mairis arī bija no manas jaukās Kurzemes!

Cik gan tur Saldus no Kuldīgas tālu ...

Jā, cik gan daudz es šajā Anglijas tūrē sastapu

iejūtīgus, labus un cēlus Cilvēkus!

Tiešām - prātam neaptverami!

Tā un tad gribas Dzīvot ...

Nākamās dienās naktī - sasniedzām Latviju - manas
Mājas!

/turpinājums sekos/