Livars Jankovskis "STĀSTI VISIEM"

Es tevi gaidīju …

Ir atkal tā, ka gribas ļoti –

Skolā iet.

Un arī tā, ka nemaz tik ļoti

Skolā negribas man iet.

Bet, ja tā padomā, tad

Skolā labi iet.

Un no turienes ir labi

Mājās iet, ja

Mājās labi iet.

Bet, lai mājās labi iet,

Man vajag atkal labi

Skolā iet.

Un tā nu sanāk,

Ka man vispār

Dzīvē – labi iet,

Jo man vienmēr ir,

Kur iet!

Un, ja var labi iet,

Tad var arī labi skriet!

Un, ja var labi skriet,

Tad var tā kā

Putnis vēja

Spārniem

Gaisos

Skriet!

Tāpēc –

Lai mums visiem

Dzīvē labi

Iet!  /Livars/

Rīt pirmais septembris …

Kā katru gadu, svinīgajā mācību

uzsākšanas ceremonijā, arī man tika iedalīts runājamais laiks …

Šoreiz, par visu daudzo pirmkursnieku kopā pulcēšanas vietu

bija izraudzīts Rīgas Kongresu nams.

Es zināju, ko no manis gaidīja un ko es pats gribēju, dažās

man atvēlētajās minūtēs pasacīt …

Parasti, par šo iespēju domāju, jau visiem atvaļinājumā aizejot.

Tā nu bija sanācis, ka viss, ko pa vasaru biju piedzīvojis, redzējis -

īsti neiederējās dotajā situācijā …

Rīt, pirmais septembris, gan prieks, gan nemiers …

Ko man visiem, tādu skaistu pateikt?...

Vai to, ka saulīte uzkavējas uz katra ielas stūra un ripot

ripoja ikvienā skvērā un parkā? …

Tā, pēdējos vasaras un atvaļinājuma brīvestības

mirkļus izbaudot, ievēroju sev priekšā ejam –

jaunu puisi ar mazu meitenīti pie rokas.

Mazā skatījās uz jauno vīrieti un tad sacīja:

-        Tēti, tu man saldējumu nopirksi?

Domājat, es nezinu, ka citu sarunas noklausīties nav

goda lieta? Bet …

man jau rīt bija - kaut kas skaists cilvēkiem jāpastāsta …

Tētis paskatījās uz meitenīti, tad sacīja:

-        Bet, vai Tu esi pelnījusi?

-        Jā, tēti!

-        Ko tad tu tādu labu esi šodien darījusi?

-        Tēti, es Tevi visu dienu, no darba pārnākam gaidīju!

Tas bija tas, ko man vajadzēja, ko es gribēju dzirdēt!

Labi, ka Tevi kāds gaida.

Labi, ka Tev ir ko gaidīt.

Labi, ka arī jūs to zināt!

Ko Tu - šodien labu esi darījis?

STĀSTI VISIEM

/turpinājumi sekos/