Trīspadsmit
Palaikam, kāds
atceras arī mani, un uzaicina uz savām kāzām …
Visi tak’ aug
un izaug tik lieli, ka jāprecas.
Latvijā atkal robežas atvērtas …
Radi un draugi
bija ieradušies no visas
plašās pasaules un malu malām.
plašās pasaules un malu malām.
Laulību
svinīgā reģistrācija notika vienā no
lielākajām un ietilpīgākajām Rīgas baznīcām.
Viss noritēja svinīgi, sirsnīgi un skaisti.
lielākajām un ietilpīgākajām Rīgas baznīcām.
Viss noritēja svinīgi, sirsnīgi un skaisti.
Kad jaunie jau celti vīra un sievas kārtā,
jautrā kompānija kāpa autobusos un devās uz kādas
mazpilsētas viesu namu.
jautrā kompānija kāpa autobusos un devās uz kādas
mazpilsētas viesu namu.
Visiem oma
bija pacilāta un patīkamu trīsu pilna.
Tikai es
mazliet nervozēju, tiku lūgts,
pirms sēšanās pie svētku galda – teikt kādu atbilstošu uzrunu.
pirms sēšanās pie svētku galda – teikt kādu atbilstošu uzrunu.
Svinību māja
jaunos sagaidīja ar košiem goda vārtiem,
malkas krāģi,
zāģi, cirvi un skaldāmo kluci,
lelles mazgāšanu un autiņu tīšanu …
Kā jau
tradicionālajās latviešu kāzās …
Neliela
sastomīšanās sanāca saskaitot
abiem samītā
šķīvja lauskas, tās bija – 13 …
Vairums to
pārvērta par pasmiešanās vērtu skaitu …
Bet, kad kāds
ierosināja saskaitīt,
koka dēlītī
kopīgi iedzītās nagliņas,
kas veidoja
sākumu burtu vārdam - MĪLESTĪBA,
kas arī bija
abus savedusi kopā,
ierosinātājs
un klātesošie jutās visai neomulīgi.
Burts
sastāvēja no – trīspadsmit nagliņām …
Ko nu kurš
padomāja, nezinu …
Lai kliedētu
nedaudz savādo atmosfēru,
vedēji lūdza
jauno pāri un ciemiņus pie galda,
uzreiz piesakot
arī mani.
Es nostājos
cienījamās sabiedrības priekšā un teicu:
Nolasīšu jums
kādu vēstuli, kuru tieši šim gadījumam veltījis
Apustulis
Pāvils, un uzsvērti izrunāju – trīspadsmitā nodaļa:
Ja es runātu ar
cilvēku un eņģeļu mēlēm un
man nebūtu mīlestības,
man nebūtu mīlestības,
tad es būtu
skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.
Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un
Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un
atziņas
dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība,
ka varētu kalnus
pārcelt, bet nebūtu mīlestības,
tad es neesmu
nekas.
Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem
Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem
un nodotu savu
miesu, lai mani sadedzina,
bet man nebūtu
mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.
Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna,
Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna,
tā neskauž,
mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu,
Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu,
tā neskaistas,
tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies,
Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies,
valodas
apklusīs, atziņa izbeigsies.
Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana.
Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs.
Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana.
Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs.
Kad biju bērns,
es runāju kā bērns,
man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet,
kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu.
man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet,
kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu.
Mēs tagad visu
redzam mīklaini, kā spogulī,
bet tad vaigu vaigā;
bet tad vaigu vaigā;
tagad es atzīstu
tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi,
kā es pats esmu
atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība,
šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.
šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.
Skaļiem aplausiem izskanot, svinības
varēja sākties!…
Kopš
tā notikuma ir pagājuši jau vairāk kā trīspadsmit gadu,
Tik neesmu dzirdējis, ka viņiem būtu jau
13 bērnu,
bet ja būs – arī labi!
/turpinājumi sekos/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru