LAIKMETA LIECĪBAS
S Ē L P I L S
baznīcas drupas
Sabrucis
dievnams stāv
Ceļa
malā.
Un
cilvēks ar cepuri galvā
Stāv
Ceļa
galā.
Katru
gadu nokrīt pa
Akmenim,
un
Katru
gadu
Kāds
aiziet
Tevi
nesastapis. /Livars/
Pirms simt un diviem,
Trīssimt
un vēl
Simt
gadiem
Jauni
puiši un
Meitenes,
Vīri
un sievas
Stāvēja
uz ceļiem
Un
Lūdza
Dievu.
Tev
acīs ir asaras,
Un
es nevaru nostāvēt
Kājās.
Te
Tavi
Senči
Lūdza
Dievu.
/Livars/
Viņš bija tik
aizņemts
ar šo
dzīvi,
ka
neatlika laika
domāt
par
Mūžību.
Un
tad kādu
dienu
cilvēks
saprata,
ka
dzīve
ir
pagājusi.
/Livars/
citas publikācijas sadaļā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru