Ielu mode/stils

Kopš agras jaunības, kā satuvinājos ar teātri: 

varēju uzdrošināties un atļauties ģērbties – kā uzskatīju sev pieņemami un tīkami …

Lai gan padomju laiks par katru cenu centās uzspiest sava stila/bezstila klišejas …

Arī stulbi jautājošie skatieni, piezīmes, nievas …

Šodien, daudz kas ir mainījies …

it sevišķi jaunieši jūtas brīvāki, lai gan …

Tak’ nekas prātīgs nebija nopērkams …

iemācījos pats šūt, krāsot un daudz ko pagatavot paša rokām …

krāsainas ādas vestes, tašas, kravates, kaklasaites, 

beretes /mana nerimstošā nepieciešamība/ pogas, 

aproču pogas un daudz ko citu …

manis, no 88 maziem ādas gabaliņiem darinātā veste …

valkāju jau vairāk kā 20 gadus … patīk … viss patīk,

arī – ka vēl der un vīles tur,

un drukķņopes labi kalpo …

mūsdienu situācijas mākslīgi un nenormāli uzpūstās cenas, 

tādām pašām, nereti –

sliktas kvalitātes un garlaicīgām lietām –

rada nevēlēšanos apmeklēt veikalus,

kuros nav ne izmēru, ne stila, 

ne krāsu izvēles gan apģērbiem,

gan apaviem …

Kaut kad skaistajā Parīzē ...
Protams - zem beretes ...

nākas ne pa jokam piedomāt, lai katru dienu apģērbtos saskaņoti, 

interesanti, atbilstoši laika apstākļiem, pienākumiem, 

ienākumiem un pašnoskaņai …

sava mazā, iekšējā teātra uzturēšanai …

zilos džinsus un kreklus ar īsajām piedurknēm

nevelku - garlaicīgi … 

uzvalkos staigāju – vajadzības pēc … arī ar patikšanu ...

kaklasaites, visādus taureņus, 
aproču pogas varu vienmēr un pie visa kā …

zeķes – kādas tik ir un var dabūt … /izvēle nekāda/ un tās

nenormālās kātu gumijas – cilvēkiem uz zīmuļķājām …

tas ir ārprāts …

Ielu mode/stils

20. 05. 2013.