VILCES AMATIERTEĀTRIS
ar
MINHAUZENA PRECĪBĀM
Lapmežciemā
03. 11. 2012.
biju ielūgts noskatīties Vilces teātra sniegumu ...
braucu ar lielu prieku un patikšanu ...
Jau rīta cēliens sākās ar nopietnām, arī atraktīvām sarunām par teātra
mākslas pamatiem un vērtībām ...
Kārtējo reizi biju
Kārtējo reizi biju
aicināts Mateja draudzē - pieredzē dalīties ...
Izrāde bija kā lielisks turpinājums - no rīta aizsāktajai sarunai ...
arī - par mūžam neapmierināto, mājās kurnošo "inteliģenci",
kuras jaunā kultūras ikona ir ... visticamāk - (televizors) televīzija ...
Lai gods un slava! tiem - 16 zālē esošajiem skatītājiem ...
Mēs - braucām no Rīgas ...
un nenožēlojam, ka tērējām laiku un līdzekļus ...
tas bija tā vērts ...
Lai mani, vislielākās cieņas un pateicības apliecinājumi visam
teātra kolektīvam, kas atbildīgi un godprātīgi, ar patiesu
degsmi un spēlēt prieku - spēja mūsos uzburt svētku sajūtu ...
ar grezniem tērpiem, gana askētiskām, bet ļoti izteiksmīgām dekorācijām ...
protams, pārliecinošo aktieru spēli, ar jauno aktieru paaudzi uz skatuves ...
Lai režisorei un visiem viņas palīgiem un domu biedriem, atbalstītājiem - nezūd šī
skaistā vēlme - spēlēt, spēlēt un vēlreiz spēlēt teātri ...
jums - tas izdodas!
un jums - arī!
(uzklikšķiniet uz bildes ... arī tā kļūs liela) ... - tātad, jāstrādā!
Mārtiņa Zīverta lugas
"MINHAUZENA PRECĪBAS"
režisore
Regīna Deksne
Paldies!
7 komentāri:
Labāk, lai ir 16, kuri redz un izjūt izrādi. Ja būtu 160, tik un tā tās būtu tukšas vietas.
Paldies par ieskatu izrādē. Ir sajūta, ka biju 17-ā.
Paldies, Septiņpadsmitā! Bieži mums pietrūkst vajadzīgā atbalsta labām lietām, bet pāri paliek nopēlumam ...
Es domāju, ka tieši šobrīd cilvēki, galvenokārt jaunatne, jo tā ir maldinājusi sevi visās televīzijās un datoros, diskotēkās un naktsklubos, sāk saprast, ka ir daudz labākas lietas, kā piemēram teātri, operas, ēdiena izvēle un vispār dzīvesstils...
Un kāds/a jau arī maina to...
Ne TV, ne dators, paši par sevi nav slikti. Tomēr, nekad nekas nespēs aizstāt tās sajūtas, ko sniedz tikšanās ar dzīvu izrādi- mūziku, ēnu spēlēm tērpu krokās, pat šo, teātrim raksturīgo, vieglo putekļu smaržu..
Paldies! Tiesa, kas tiesa ... tur jau ir tas smeķis - klātbūtnes sajūtā ,,, aizkulišu čukstos, sufliera un režisora klātesības nojausmā, tērpu švīkstoņā, papēžu klaudzoņā un mazajos, tik neparedzamajos skatuves fēlerīšos ... feini ...
Paldies par labajiem, gaišajiem vārdiem un skaistām fotogrāfijām.
Regīna
Paldies! Lai jums visiem radošas veiksmes un darboties prieks!
Ierakstīt komentāru