PSRS/LPSR
laiki
/ kā filmā/
PADOMJU
SOCIALISTISKO
REPUBLIKU
SAVIENĪBAS
HIMNA
S. Mihalkova un G. L-Registana vārdi
A. Aleksandrova mūzika
Par brīvu un varenu republiksaimi
Mūs pulcēja diženās Krievzemes balss.
Lai zeļ tautu celtā un aug mūžam laimē
Visvarenā, vienotā Padomju valsts!
Tēvija
brīvotā, tevi mēs slavinām,
Daudztautu
draudzībā stipra tu audz.
Ļeņina
partija, tautā kas spēku rod,
Komunistiskajā
nākotnē sauc.
Mēs negaisos
gājām uz sauli un brīvi,
Un Ļeņins
mums rādīja ceļu, kurp iet –
Par taisnību
karot un laimīgu dzīvi,
Lai cīņās un
darbā mums uzvaras zied.
Tēvija
brīvotā, tevi mēs slavinām,
Daudztautu
draudzībā stipra tu audz.
Ļeņina
partija, tautā kas spēku rod,
Komunistiskajā
nākotnē sauc.
Vien Oktobra
ideju iedvesmā dzīvā
Uz rītdienu
Padomju Tēvzemi vest,
Un sarkano
karogu, kvēli kas plīvo,
Mums sargāt
un nākamām paaudzēm nest.
Tēvija
brīvotā, tevi mēs slavinām,
Daudztautu
draudzībā stipra tu audz.
Ļeņina
partija, tautā kas spēku rod,
Komunistiskajā
nākotnē sauc.
Atdzejojuši
Ārija Elksne
un Andris Vējāns
Labvakar, kolchoznieki,
Kur meklēt čaklas meitas,
Mums stāstīja – šai pusē
Dziedot košas lakstīgalas.
Ne pie smiņķa, ne spoguļa,
Līgaviņu nolūkoju, –
Darbā tādu noskatīju,
Kas tīk manam prātiņam.
Lai sējat, ko sējat,
Kukurūzu – to sējiet:
Izaugs mūsu skaistulīte,
Leknas sprogas mētādama.
Kukurūza, samtainīte,
Smagas vāles briedinās,
Smagas vāles briedinās,
Brūnaļiņas priecinās.
Neba visi pilsētnieki,
Kas no Rīgas viesojās:
Pilsētnieki atbraucām –
Kolchoznieki palikām.
Gana bija tādu ļaužu,
Kas darbiņa nemīlēja –
Kamēr citi sienu grāba,
Tie pa upi plunčojās.
Ne vien mūsu vienu vaina,
Ja darbiņi nešķīrās –
Daži labi brigadieri
Nemāk darbu ieplānot.
Pilsētnieki - krietni ļaudis
Kochoziem palīdzēja,
Rūpnīcās strādādami,
Sudrabotus arklus kala.
ar benzīnu darbināma /kurināma/ lodlampa ...
absolūti nepieciešamais verķis kārtīga kolchoznieka
vai strādnieka mājā ...
lai kaut ko atkausētu, uzsildītu, vai nokautai cūkai
sarus nosvilinātu ...
Liela mūsu brāļu sēta,
Daudz dažādu darbu bija,
Daudzus darbus darīdami,
Vienu mērķi lolojam.
Dombass lēja tēraudiņu,
Šķilsies zvaigznes lemešos.
Šķilsies zvaigznes lemešos,
Kā dzirkstošas jāņugunis.
Lejiet dzelzi, lejiet varu,
Tēraudiņa daudz lejiet,
Lai ir mūsu tēvu zeme
Tēraudiņa stiprumiņu.
Esam miera sargātāji,
Lielu darbu darītāji.
Kršņu dzīvi darinām,
Līksmi svētkus nosvinām.
Mirgo gaiši Kremļa zvaigzne,
Dižajā Maskavā,
Tikpat gaiši darba slava
Pār Dzimteni atmirdzēja.
Līgo, mūsu Tēvu zemei, līgo!
Līgo, mūsu Partijai, līgo!
Tā mums deva gaišu dzīvi, līgo!
Tā mūs vada uzvarā, līgo!
/ žurnāls Zvagzne, 1955.g./
tāds bija laiks, tādi bija orientieri, bija cilvēki, domas, sapņi ... mājās un darbā stāstītas
anekdotes, pa Amerikas Balsi paslepeni klausītu ziņu atstāsti ...
šineļiem, austrumu vējos plandot, pagājuši laiki, izdzīvoti mūži, izsapņoti sapņi ...
PSRS/LPSR
3 komentāri:
Šīs lietas... mīļas, jo nāk no manas jaunības laikiem. Tās nes ne tikai informāciju, bet arī atmiņas. Paldies.
Interesanti! Man tā ir bērnība, bet kādam - vēsture.
Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. /Salamans/
Ierakstīt komentāru