Ojārs Žīgurs

OJĀRA CEĻOJUMS

/80 gadu garumā/

* * *

75. turpinājums

Pirms gadiem 20 mūsu kaimiņienei Larisai uz ielas pieklīda taksim līdzīgs kucēns. Tā kā viņai bija maza kucīte, tad pieklīdeni piedāvāja mums. Nosaucām par Reksi. Tikko viņš nedaudz apvēlās, tā prasot kādu gardumu nostājās pakaļkājās. Bet izvedot ārā, tikko viņš manīja, ka to neievēro, tā aizmuka un mājās ieradās pēc dienas vai divām. Tāpat viņš rīkojās Vecāķos. Mājā ierodoties viņš, laikam juzdamies vainīgs, līda uz vēdera. Pirmajās aizmukšanas reizēs, ņēmu riteni un viņu meklēdams, apbraukāju visas tuvējās ielas. Reksis varēja būt arī bezkaunīgs. Imantā parasti, kad gāju staigāt ar viņu, neņēmu līdz saiti, jo man nepatika apstāties pie katra koka. Parasti , ja nenolaida no viņa acis, Reksis klausīja un gāja tur kur viņu saucu. Bet vienā vakarā viņš manus rīkojumus pilnīgi ignorē. Mani pielaiž pāris metru attālumā, bet pats iet tur, kur viņam gribas. Es eju ātrāk, viņš arī. Saucu. Viņš palūr un iet tik tālāk. Noņēmu savu bikšu jostu, lai viņu piesietu, bet nevaru noķert. Beidzot iedomājos, ka zemu jāpietupstas un viņš jāsauc klāt. Viņš ieraudzījis mani tādā neparastā stāvoklī, nāk skatīties, kas noticis. Tad arī Reksi notvēru, apliku bikšu jostu viņam ap kaklu un devāmies mājās. Atmiņā iespiedies skats, kad Sandiņa sarāvusies līkumā guļ diendusu, bet viņas līkumā ielīdis Reksis, bet Rekša līkumā ierausies mūsu kaķis. Vienreizēja idille  Reksis bija mans pastāvīgais pavadonis manos treniņa skrējienos Imantas mežā. Viņš uzskatīja, ka sunim jāskrien pa priekšu. Centos viņu piemānīt. Pirms stigu krustojuma suns aizskrien taisni, bet es nogriežos. Un viņš aizelsdamies dzenas man pakaļ, lai nokļūtu man priekšā. Viņš reiz pat pasargāja mūsu dzīvokli no apzagšanas. Zaglis sāka atmūķēt durvju atslēgu, bet kaimiņiene sadzirdējusi, ka suns rej pavisam savādāk kā tad, kad mēs ierodamies mājās. Viņa atver durvis un pamana, ka kungs lielā ātrumā skrien lejā uz liftu. Pa logu noskatījusies, ka šis iekāpj mašīnā un aizbrauc. Lai tiktu dzīvoklī vajadzēja no atslēgas spraugas izknibināt tur iebāztās stieplītes. Ilgus gadus Reksis bija mūsu ģimenes loceklis. Kaimiņi neticēja, ka sunim ir 19 gadi, tik kustīgs vēl bija. Bet slimības viņu sāka nomākt un 2008. gadā viņš devās uz labākiem medību laukiem. Bez Rekša mums kādu laiku bija arī runčuks, skaistu kuplu spalvu. Viņš iemanījās pats atvērt durvis. Uzlēca uz durvju kliņķa, durvis atvērās un viņš no devītā stāva pa trepēm devās plašā pasaulē. Meklējām viņu tuvākajā apkārtnē, pagrabā, bet ne vienmēr viņu atradām. Tad viņš pēc dažām dienām, kad bija izsalcis, atgriezās. Reiz atgriezās pavisam nevarīgs. Pat dakteris nevarēja līdzēt. Laikam pagrabā bija saēdies žurku indi. Reiz izdomājām, ka lieliski būtu, ja turētu mazo papagailīšu pārīti. Bija jau ļoti jauki, kad viņi lidinājās pa istabu. Ne tik jauki bija, kad tie iemanījās sagrauzt grāmatu muguriņas. Bet pavisam lieli kreņķi radās, kad viņi izspruka ārā pa pavērto logu. Staigājām pa pagalmu, skatījāmies koku zaros, apjautājām bērnus un tantiņas. Parasti, kad viņi bija izpriecājušies par negaidīto brīvību, tie nolaidās pie cilvēkiem. Tad arī vienmēr kāds zināja pateikt, kur tie varētu būt. Lieli prieki mums bija, kad papagailīte izdēja pavisam mazas oliņas un izperēja cālīšus. Cik atceros, tad paaugušos mazuļus atdāvinājām. Tā kā abi papagailīši bija ļoti draudzīgi, ka izskatījās, ka viens bez otra nevar iztikt, tad man radās interesanta ideja. Būrīti ar viņiem iznesu dārzā un vienu putniņu izlaidu no būrīša. Biju iedomājies, ka kādu laiku palidinājies viņš atgriezīsies pie drauga. Bet nekā! Tikko izlaidu ārā, tā viņš uzspurdza gaisā kā raķete un pazuda. Toreiz Vecāķos vārnas vēl nebija ieviesušās un vienīgie putniņu ienaidnieki bija kaķi. Baidījāmies, ka tas nenonāk kāda runča vēderā. Apstaigājām kaimiņu mājas. Viens kaimiņš teica, ka redzējis putniņu, bet tas aizlaidies tālāk. Tā dzenot pēdas no mājas uz māju izdevās viņu arī atrast. Tā kā Sandiņa jau bija liela meitene, tad atdevām putniņus ar visu viņu saimniecību kaimiņu mājas bērniem, lai viņi rūpējās un priecājās par putniņiem.

Ps.

Ar autora atļauju –

Emuārā tiks publicēti

apjomīgā darba atsevišķi fragmenti /Livars/

/Turpinājums sekos/