LAIKMETA LIECĪBAS

Viļānu iela Rīgā - daudziem jo daudziem Latvijas iedzīvotājiem 

asociējas ar Rīgas rajona un pilsētas Kara komisariātu ...

/ieejas durvis Kara komisariātā/

no kurienes tūkstošiem jauni puiši tika iesaukti aktīvajā kara dienestā ...

dokumentu reģistrācijas, medicīniskās komisijas un sadales vieta pa armijas daļām

visā plašajā padomijā ...

tas bija šausminoši, kā tas notika, ko puiši izjuta, ko domāja ...

daudzi zēni no tā visa baidījās un visādi centās no šī dienesta izvairīties ...

Situācija bija arī tāda, ka krievu tautības puiši paspēja iestāties augstskolā, jo bija 

jāmācās vidusskolā vienu gadu mazāk .../ ne bez nolūka/ bet latviešu bāleliņus

tūlīt pēc 18 gadu sasniegšanas iesauca dienestā ...

Un, kā likums - vissavienības armijas daļas ... pēc iespējas tālāk no mājām ...

aiz šīs ēkas bija liels iekšējais pagalms, kurā jaunieši gaidīja savu likteni ...

bieži žoga ārpusē bija daudz pavadītāju, kas cauri žoga dēļu spraugām vēlējās

vēl saskatīt savus mīļos ...

Kādreiz jauniesaucamie tur pavadīja vairāk par nedēļu, naktis pārlaižot
 komisariāta pārblīvētajās un sasmakušajās telpās, guļot uz cietām nārām ...

neziņa, neziņa, neziņa ...

jau aizrestoti logi, jau daudz visādu aizliegumu ...

jau pirmās izcilās un nedzirdētās rupjības, pazemojumi, izdzīvošanas "diplomātija" ...

visas komandas un saskarsmes tikai - krievu valodā ...

sākās pirmās noslāņošanās, krievu tautības cilvēki varēja justies savā elementā ...

viņi saprot un viņus saprot, viņiem nav arī lielu pretenziju dienēt ārpus LPSR teritorijas ...

Man Liktenis ir izcili labvēlīgs - es varu dienēt Rīgā ...

Pēc Viļānu ielas nonāku Krusta kazarmu sadales punktā, vēlāk mani pārved uz

Pērnavas kazarmām /Rūdolfa ielā 5/ blakus Grīziņkalnam ... ne tālu no savas pirmās 

dzīves vietas Rīgā - Lauku ielas ...

Tas ir milzīgs pārsteigums un iepriecinājums ...

Uzzinu, ka dienēšu Baltijas Kara apgabala štābā ...

tajā pārsvarā dien jaunieši no Igaunijas, Lietuvas, Latvijas ...

neviens publiski savā starpā nedrīkst sarunāties latviski ...

tas bija kaut kas neaptverams, kā divi igauņi, vai latvieši sarunājās krieviski ...

Visiem bija arī galvā, krievu valodā - jāiekaļ reglaments /ustav/,

bija visādas citādas nodarbības ... protams, jāgatavojas /prisjagai/ zvēresta nodošanai ...

zvēresta teksts

pirmais pusgads bija pazemojumu, vardarbības un bezjēdzību pārpilns ...

 piemēram - sniega pārnešana no viena laukuma malas uz otru ...

tā vairākas reizes dienā ...
disciplīnas un bezierunu pakļāvības vārdā ...

Dievs bija žēlīgs - es to visu izturēju ...

man tika piedāvāta iespēja darboties kultūras darba organizēšanā, jo bija 

aizsākta izglītība kultūras darba vadībā ...

Man bija jāvada Kultūras nams, jāizveido bibliotēka - lasītava ...

pagalmā ar pašizgāzēju ZIL 130 atveda un izgāza kravu ar grāmatām ... visas tikai krievu valodā ...

bet - grāmatas ... tas bija lieliski, tā bija fantastiska iespēja ...

(Attēlā mans bijušais armijas Kultūras nams, bibliotēka un karavīru kafejnīca ...

no otras puses radiomezgls, tas arī bija manā aprūpē) ...

naktīs un brīvdienās vadīju arī medpunktu ...

pēc pirmā pusgada jau brīvi un bez problēmām varēju sarunāties krieviski ...

/lai viela pārdomām/

Manā bibliotēkā bija daudz labu grāmatu ...

tas izsauca aizraujošu iespēja un vēlmi iepazīties ar krievu literatūru ...

Vakaros - arī krievu tautības puišiem lasīju priekšā Puškinu ...

Tolstoju, Dostojevski ... un viņi klausījās ...

(es un manas lasītavas durvis) ...

ar paša pieskrūvēto rokturīti ... 
vēlāk man bieži atļāva apmeklēt manu teātri,

pēdējā gadā rada iespēju arī turpināt izglītību ...

tas bija necerēti un dziļi cilvēciski ...

ja gribu būt pavisam godīgs un atklāts - mans dienests Padomju Armijas rindās un 

it sevišķi - Baltijas Kara apgabala štābā ... bija liela un vērtīga izdzīvošanas, fiziskā rūdījuma

un savstarpējās sapratnes  skola ...

Bija grūti, brīžiem pat ... šķita, nepanesami ...

bet, es to neatceros ar riebumu un šausmām ... 

Starp karavīriem un virsniekiem bija daudzi, kurus gribējās satikt /un satiku/

arī pēc dienesta ...

cilvēki, kā jau cilvēki ...

armija, kā jau notikums, kur vienviet pulcēti daudz jaunu puišu, katrs ar savu dzīves gājumu,

kultūru, izglītību, talantu un pielāgošanās spēju ...

mēs bijām jauni - ar saviem sapņiem, mīlestības alkām un dzīvotgribu ...

tomēr - mēs bijām arī laimīgi ...

jo tas bija mūsu vienreizējās Dzīves laiks ...