šodien, 16. 04. 2012.
Rīgā un visā Latvijā /tā saka/ spīdzinoši smidzinošs lietus,
tomēr - viss top zaļīgāks un koku dziesminieki varēs taurēt
/daiņot, vārsmot, trallināt, vīterot, čivināt, treļļot/ jau lapotnēs ...
/daiņot, vārsmot, trallināt, vīterot, čivināt, treļļot/ jau lapotnēs ...
(dzirdu - man istabā ielavījusies bite, vai milzīgā muša ...?
O!!! Pirmā, tikko viņu izpestīju un palaidu brīvībā ... tā bija meža kamene ...
Ko viņa tik agri?...)
O!!! Pirmā, tikko viņu izpestīju un palaidu brīvībā ... tā bija meža kamene ...
Ko viņa tik agri?...)
un vienkāršās tautas /jaunatnes/ ielu māksla arī pastāv ...
kad viss nojaukts, viss nodrupināts ...
saki vēl, ka māksla un skaistums neglābs pasauli ...
* * *
saki vēl, ka māksla un skaistums neglābs pasauli ...
* * *
10 comments:
Tu mani padzini. Lietū. Bet saki, ka izglābi.Tik smukus vārdus tu lieto..
Ja Tu esi kamene ... atceries - es Tevi iznesu lodžijā.
Tev bija iespēja palikt tur ... es atvēru lodžijas logu ... un Tu aizlidoji. Tā tas bija.
Es vēl nobrīnījos, kur Tu ...
Vai es zinu, kāda katram tā lidošana ...
Iespēja palikt ir tikai viena no iespējām. Palikšanai būtu vajadzīgas divas gribēšanas. Un tu jau vairāk par tiem taureņiem, kas tad es- tikai kamene, kurai nav tik žilbinoši skaisti spārniņi.
Tas nav tiesa:Re, ko par bitēm domāju, saku un rakstu -
Tu pasveicini to
Biti, kas
Ziedputekšņus nes.
Tā
Bite
Puķes
Dvēseli
Mūžībā nes.
Tu pasveicini to
Biti, kas
Ziedputekšņus nes.
Tā
Bite
Debesīs
Zvaigznes dedz.
Tu pasveicini to
Biti, kas
Ziedputekšņus nes.
Dievs to
Biti
Debesīs
Redz! /Livars/
-Ar bitēm nekad neko nevar zināt- klasisks sakāmais. Vai to pašu var teikt arī par cilvēku..
Teikt jau var ... tik nu cilvēki neklausās ... viņi pat nedzird, ko paši saka ... Pārsvarā - visi grib runāt!
Sapratu. Turpmāk centīšos mazāk runāt.
Nesaprati viss ... tik pārprati!
Saprast- tas ir saskaņu rast.
Atrast- tas ir meklēt prast..
Lūk, tiesa kas tiesa!Tā nu gan i patiesība, anonīmais(ā)!
Ierakstīt komentāru