Manas pārdomas par pasaulē un

Japānā notiekošo ...

Esmu pārliecināts,

ka pasaules lielākā sabiedrības daļa savus skatus un 

domas ir pavērsusi Japānas virzienā ...

Pirmajā mirklī šķiet, tas ir tik tālu ...

Vai arī doma, man ir tik daudz savu problēmu –

negribu ar to būt satraukts ...

Vai tamlīdzīgi? ...

Ceru, ka ne ...

Bet, varbūt – tā ir Dvēseli un Gara nomācoša baiļu sajūta?

Satriecoši foto un video materiāli, bezgala daudz un pārsvarā bezjēdzīgi, spekulatīvi komentāri interneta portālos ...

Bailes ... Bailes no nezināmā, bailes par nākotni,

par civilizācijas, cilvēces un indivīda izdzīvošanas iespējām ...

Bailes par saviem tuviniekiem, sevi ...

Šodien gandrīz katram ir savs viedoklis par notiekošo, par sagaidāmo ...

Un vairumam ir šī iespēja – savu viedokli izplatīt ...

Saviem tuviniekiem, kaimiņiem, kolēģiem un mums nezināmiem cilvēkiem ...

Vai mēs un mūsu domas, mūsu vārdi un rīcība ir tāda, kas cilvēkos vieš cerību? ...
Vai mūsu acu skatiens nomierina mūsu sarunu biedru ?..

Vai tas, ko runājam, darām ir cilvēciskās mīlestības piepildīts?

Vai mūsos, pirms runājam, rakstām, rīkojamies ir šis miers,

ticība, cerība ... 

Ja ne, tad varbūt – paklusēt ...

Ja nevaram cits citam labu sacīt, labu darīt, 
labu domāt ...

Varbūt, ka klusēšana ir – 

zelts? ...

Bet nepravietosim, ja tev nav dotas praviešu dāvanas, mēs tik daudz ietekmējamies no tā, ko kāds, kaut kad ir sacījis, pareģojis, izzīlējis, pa ausu galam saklausījis ... un kārām mutēm to nesam tālāk ...

Varbūt tās ir bailes – ar kurām tu pats nespēj tik galā? ...

Un pārņem lielāka drošības sajūta – šo savu smagumu, nemieru, nesavāktību uzveļot citiem?! ...

Mēs neviens, uzsveru – šo savu pārliecību, neviens nezinām, kas notiks nākamajā mirklī, stundā, dienā, mēnesī, gadā, gadu simtenī ...

Vai tad nav labāk izdarīt to, ko varam izdarīt – dot cerību, ticību, mīlestību! 

Un ar to stiprināt arī sevi!

/Livars//13.03.2011./

Ps. 

Uz vienas no Japāņu salu grupas salām ir akmens ar apmēram tādu uzrakstu: ”Ja tev ir 45, tev vēl ir bērnība; ja tev ir 65, tev ir briedums, bet ja tev ir 85 gadi - tu pa īstam sāc dzīvot!”