Bildēts no zemāk redzamās ēkas trešā stāva pirmā loga ...


















Tagad - Rīgas Valsts tehnikums

Tagad - Mākslas akadēmija

LATVIJAS NACIONĀLĀ TEĀTRA ĒKA

Vairuman Rīgas namu ir savs stāsts par laikiem un cilvēkiem, bet tikai retais var lepoties ar tik izcilu vietu visā mūsu tautas likteņgaitā kā nams kr. Valdemāra ielas un A. Kronvalda bulvāra stūrī, kur tas nesatricināmi stāv jau gadsimtu, lepni izslējis savu bagātīgi rotāto fasādi. Jā, tieši šā teātra zālē 1918. 18. novembrī pasludināta Latvijas Republika.
Teātra ēku sāka celt 1899. gadā pēc arhitekta A. Reinberga projekta. Vērienīgo, 2000 m2 lielo būvi uzcēla ļoti īsā laikā. !902. gadā tā jau bija pilnīgi gatava un bija izmaksājusi 344964, 21 rubļus. Teātris dabūja pilsētas 2. teātra nosaukumu, līdz Pirmajam pasaules karam šeit darbojās viens no labākajiem Krievijas teātriem ar izciliem māksliniekiem un saturīgu repertuāru.
1917.gada rudenī, kad Rīgu bija okupējis vācu karaspēks, Rīgas Latviešu biedrības teātra komisijai izdevās dabūt šīs telpas latviešu teātra izrādēm.
Tāpēc visu 1918. gada pavasari un vasaru Rīgā palikušie aktieri šeit rīkoja izrādes latviešu valodā. 1918. gada augustā no Pēterburgas ieradās jaundibinātā latviešu operas mākslinieku trupa, un teātrī pārmaiņus izrādīja gan dramatiskos, gan operu uzvedumus, gan organizēja arī simfoniskos koncertus. Faktiski līdz 1918. gada 18. novembra vēsturiskajam notikumam teātris bija kļuvis par brīnišķīgu garīgā spēka un kultūras avotu kara izpostītajā Rīgā.
Tikai pēc boļševiku padzīšanas no Rīgas 1919. gada maijā un pēc Latvijas valdības atgriešanās galvaspilsētā varēja domāt par Nacionālā teātra dibināšanu. Tā oficiālo atklāšanu aizkavēja Bermonta uzbrukums, kura laikā, protams, ēka bija jātstāj, jo tā atradās tieši uguns zonā. Taču jau 18. novembrī, t.i., nedēļu pēc bermontišu padzīšanas no Rīgas teātris bija gatvs uzņemt savus skatītājus un izrādīja J. Raiņa „Daugavu” Skujenieces iestudējumā. Nacionālo teātri oficiāli atklāja 30. novembrī ar R. Blaumaņa lugu „Ugunī” Alekša Mierlauka režijā.
Ar katru gadu pieaugot gan izrāžu, gan apmeklētāju skaitam, teātris pelnīti ieguva visas tautas cieņu un mīlestību un kļuva par vadošo teātri Latvijas valstī. Bet tad, kad Otrā pasaules kara vētras bija izklīdinājušas pasaulē lielāko daļu teātra mākslinieku, bija jāsāk tikpat kā no jauna. Arī pašu teātri jaunā vara pārdēvēja par Akadēmisko drāmas teātri.
Trešās atmodas laikā teātris atguva savu īsto nosaukumu – Latvijas Nacionālais teātris un lepojas ar savu slaveno vēsturi. Katru vakaru veras priekškars, lai iepriecinātu, saviļņotu simtiem skatītāju, kuri mīl savu teātri.

/80 teksti par Rīgu un rīdziniekiem,
sastādījusi: Viktorija Tetere/

Nav komentāru: