Vijole – tā ir cilvēka dvēsele,

stīgas – tie ir četri temperamenti.

Cilvēka gribu mēs varam

uzskatīt par lociņu.

Un vijole ir instruments,

kas tiek spēlēts krusteniski,

instruments, kas veido

vispatīkamāko mūziku, kuras

toņu skanējums ir vistuvākais

cilvēka balsij.

Un tā,

kad jūs uzskaņojat savu vijoli un

paņemat lociņu,

jūs veidojat to pašu krustu,

par kuru tagad žēlojaties

un sakāt: „Kādēļ, Kungs,

Tu mums iedevi šo smago krustu?”

Es jums saku,

ka tas Kungs jums ir iedevis

lielisku instrumentu,

bet jūs nezināt,

kā to uzskaņot,

tādēļ nēsājat uz muguras

kā smagu nastu.

Ņemiet to nost,

sāciet uzskaņot, –

lai tas spēlē!

/Beinsa Duno/