,,Pa daļai es savos darbos attēloju to, kas manas dzīves labākajās stundās garām slīdot apgaismoja manu dvēseli ar dzīvu, spilgtu un brīnumskaistu gaismu. To, kas, tā sakot, pacēlās pāri manam ikdienišķajam ,,es”. Es to ietvēru savos darbos, lai saglabātu sev un sevī pašā. Bet es attēloju arī pretējo - to, kas manam vērotāja skatam atklājās kā sārņi un padibenes paša dvēseles dzijumos. Ieliekot to savos darbos, es it kā attīrījos no visa tā…” /H. Ibsens/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru