Carnikava /05.10.2010./

  Šodien /05.10.2010./  biju aicināts piedalīties Carnikavas pamatskolas Literārajā pēcpusdienā. Trīs gadus nebiju braucis ar vilcienu... Piedzīvojums un pārdzīvojums, satraukums liels... Savādi, seši vagoni un katrā divi kontrolieri... Cik to vagonu Latvijas Dzelzceļam? No Rīgas līdz Carnikavai man divas reizes pārbaudīja biļeti... pie izkāpšanas – vēlreiz... Joki mazi...

Carnikava rudenīgi skaista un saposta.

Skola cēla, skolnieku maz un visi runā latviski. Te viesojos arī pirms trim gadiem, arī patika.

Mana jaunrades studija, arī KLF bija ar nosaukumu „Dialogs” un uz mana kabineta durvīm, pagaidām vēl ir plāksnīte „Dialogs”. Šogad izdotajā Carnikavas Pamatskolas skolēnu dzejoļu krājumā pirmais ir – Dialogs...

Dialogs

Es pielāgoju galdu tavu durvju šķībumam.

Tu nesaprati,

Jo tas ir nepareizais leņķis

No kura tu tver smaidu –

Šo neatņemamo ikdienas kustību.

Bet tas ir tikai normāli,

Jo mēs atrodamies dažādās uztveršanas zonās.

Tev mana jūra kā peļķe liekas,

Bet kaut kur mūsu domām jāsatiekas.

Tu mēģini saprast mani, es tevi

Durvju platuma ailē.

Varu tik piebilst – lieliski, lieliski!