Kāds garīdznieks baznīcā teica sprediķi par upuri un papildināja savu runu ar pantu,
kurā Kristus saka: Ja kādam ir divi krekli, atdod vienu nabagam.
Atgriezusies mājās, garīdznieka sieva nolēma īstenot šo pantu savā dzīvē.
Pie durvīm pieklauvēja kāds nabadzīgs, noskrandis lūdzējs.
Viņa tūliņ paņēma jaunu sava vīra kreklu un iedeva lūdzējam.
Atgriezies no baznīcas, garīdznieks izmeklējās savu jauno kreklu un, to neatradis,
jautāja sievai, kur viņa to nolikusi. Apmierināta ar savu rīcību, sieva mierīgi atbildēja: „Iedevu to nabaga lūdzējam, gribēju īstenot pantu, par kuru tu šodien teici sprediķi.”
Ārkārtīgi neapmierināts ar to, cik greizi sieva izpratusi pantu, garīdznieks teica:
„Ja biji nolēmusi īstenot kristus likumu, vajadzēja iedot savu kreklu, nevis manējo.”
Neizdāļājiet svešus kreklus nabagiem!
Ja gribat izpildīt Kristus likumu – dodiet no saviem! /Beinsa Duno/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru