Proletariāts – kapitālistiskajā sabiedrībā – viena no pamatšķirām – algotu strādnieku (proletāriešu) šķira, kurai nepieder ražošanas līdzekļi un kura spiesta pārdot savu darbaspēku ražošanas līdzekļu īpašniekiem – kapitālistu šķirai, kas apspiež un ekspluatē strādniekus un piesavinās viņu saražoto virsvērtību. Tas nenovēršami izraisa proletariāta šķiras cīņu pret kapitālismu. Proletariāts nostājas priekšgalā visiem spēkiem, kas cīnās pret kapitālismu, par sociālistisko revolūciju, par buržuāzijas gāšanu, par proletariāta diktatūru, par komunistiskās bezšķiru sabiedrības uzcelšanu.
Komunisms – otra – augstākā tā komunistiskās sabiedriskās formācijas fāze, kuras pirmā fāze ir sociālisms. Komunisms ir bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur līdz ar cilvēku vispusīgo attīstību izaugs arī ražošanas spēki, pamatojoties uz zinātni un tehniku, kas pastāvīgi attīstās, kur visi sabiedriskās bagātības avoti plūdīs varenā straumē un kur realizēsies dižais princips: „No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.” Komunisms ir augsti organizēta brīvu un apzinīgu darba cilvēku sabiedrība, kurā nodibināsies sabiedriska pašpārvalde, kur darbs sabiedrības labā visiem kļūs par pirmo dzīves vajadzību un apzinātu nepieciešamību un ikviena spējas tiks izlietotas tā, lai tauta gūtu vislielāko labumu.
/Svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Liesma, 1978.g./
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru