Kādu reizi, 

kad pēc nelielas viesošanās mājup

pošas mani mīļie radiņi es trīsgadīgajai 

Elizabetei līdzi dodu mazu nieciņu un uzsvērti saku – lūdzu!

Mazā skatās uz dāvaniņu un tikai smaida. 

Tad iejaucas mamma un jautā:

“Kas jāsaka, meitiņ?” Elizabete paskatās

un čukstus izsaka: ”Paldies mīļajam Dieviņam!” /Livars/